Jauns bīskaps

Kur palika diskusija par to jauno bīskapu Jelgavas katedrālei? Un par visu pārējo - Ruščakas u.c. "darbinieku" padzīšana..

Jānis A Šmits

Aizdarīsim durvis
Jānis A Šmits

„Tas Kungs sacīja Noam: "Nāc šķirstā, tu un viss tavs nams, jo Es esmu vērojis, ka tu esi Manā priekšā taisns šinī ciltī.... Jo pēc septiņām dienām Es likšu lietum līt virs zemes četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, un Es iznīcināšu visu no zemes virsus, ko Es biju radījis." Un Noa darīja visu, kā Tas Kungs to bija sacījis. Un Noa bija seši simti gadus vecs, kad ūdensplūdi sākās zemes virsū. Tad Noa iegāja šķirstā un viņa dēli, un viņa sieva, un viņa vedeklas kopā ar viņu, glābdamies no ūdensplūdiem... Seši simtajā Noas mūža gadā, otrā mēnesī un septiņpadsmitajā mēneša dienā, tieši tanī dienā, pārplūda lielo dzelmju avoti un tika atvērti debesu logi. Un lietus lija pār zemi četrdesmit dienas un četrdesmit naktis. Tanī pat dienā Noa iegāja šķirstā un Šems, Hams un Jafets, Noas dēli, kā arī Noas sieva un trīs Noas vedeklas līdz ar viņiem, paši un visi zvēri pēc to veidiem, visi lopi pēc to sugām, visi rāpuļi, kas rāpo pa zemi, pēc to kārtām, kā arī visi putni un spārnotie dzīvnieki, - tie visi iegāja pie Noas šķirstā, ik pa divi no katras radības, kurā mīt dzīvības dvaša. No visiem, kas iegāja šķirstā, bija tēviņš un mātīte, un tie iegāja, kā Dievs bija pavēlējis. Pēc tam Tas Kungs aizslēdza šķirstu aiz viņiem.” (1.Mozus grāmata 7.nod).

„Tas Kungs aizslēdza šķirsta durvis aiz viņiem.” Pagājušajā nedēļā pasauli saviļņoja lielā traģēdija Sarkanajā jūrā. Vēl nav zināms iemesls, kāpēc šis kuģis aizgāja jūras dzelmē. Bet mēs zinām vairāk kaut ko par kuģi „Estonia”, kurš 1994. gadā nogrima Baltijas jūrā. Ja es pareizi atminos, tad kādi astoņi simti cilvēku aizgāja bojā. Un doma ir, ka kaut kas nebija kārtībā ar šī kuģa kravas tilpņu durvīm. Vēl skaidrāka katastrofa notika 1987. gada martā - britu kuģis pie Beļģijas krastiem apgāzās un daudz cilvēku aizgāja bojā, jo kravas ielādēšanas durvis bija palikušas vaļā.

Mēs zinām to, ka kuģi peld pa jūru. Kādā psalmā, kur Dāvids runā par jūras varenību, psalmists saka par jūru: „tur brauc kuģi!” Jūs varat iedomāties – pirms daudziem gadu tūkstošiem brauca pa okeāniem, pa jūrām kuģi. Tie nebija tik vareni kā šodienas kuģi, bet viņi brauca. Un lielākā daļa kuģu neaiziet bojā. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi ir jūrā, bet jūra nav viņos. Ja kaut kas būtu tā, ka kuģī varētu ieplūst jūra, ūdens, tad kuģis aizietu bojā. Bet Dievs pats aizslēdza šķirsta, glābšanas šķirsta, durvis aiz Noas un viņa ģimenes, un visiem, kas bija šķirstā. Viņš nodrošināja, ka ūdens tur nevarēja iekļūt.

Mēs varam apšaubīt un pierādīt šī notikuma patiesību, bet tas nav, ar ko mēs šodien nodarbosimies. Mēs gribam runāt par kaut ko, kas saistās ar mums. Un proti – šķirsts, kurā Noa izglābās, ir prototips jeb pravietisks norādījums uz kādu citu glābšanas šķirstu, kurā ļaudis var izglābties no bojāejas. Un šis šķirsts ir draudze un tas, kas draudzi vada cauri visām vētrām un stihijām, ir draudzes galva - Tas Kungs. Viņš sacīja, ka Viņš Savai draudzei neļaus iet bojā un ka elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Draudze peld pasaules jūrā, pasaules okeānā. Glābšanas šķirsts, Dieva apsardzība ir pār draudzi. Un šis kuģis, šis šķirsts, nekad neaizies bojā.

Bet mēs domājam par draudzi, mēs domājam ne tikai par universālo draudzi, proti- par šo ideālo, kopīgo draudzi, bet mēs domājam arī par atsevišķām draudzēm. Un te, protams, mēs zinām, ka situācija ir citāda. Draudzes, lielākas un mazākas, top dibinātas un pēc kāda laika viņas vairs nav. Kad mēs lasām par septiņām draudzēm Mazāzijā, kurām Tas Kungs liek sūtīt vēstules, šo draudžu vairs šodien nav. Sen jau vairs nav. Ir dažādi iemesli, kāpēc lokālās, vietējās draudzes noiet nost no skatuves jeb izzūd, viņu vairs nav. Bet dažkārt mēs varam norādīt un pateikt – kāpēc. Kāpēc šīs laivas, šie kuģi nogrimuši. -Tāpēc, ka viņi nav bijuši nodrošināti pret pasaules ūdeņiem, pret pasauli. Draudze atrodas pasaulē, bet pasaule nevar atrasties draudzē. Šāda ir morāle. Tā ir tā patiesība. Draudzi ar pasauli nevar sajaukt kopā un sapludināt. Tās ir pārāk atšķirīgas vienības realitātes. Un Dieva Vārds mūs ļoti daudz brīdina par šīm lietām. Kaut vai šis Vārds – „Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kas pasauli mīl, tanī nav Tēva mīlestības; jo, kas ir no šīs pasaules - acu kārība, miesas kārība, dzīves lepnība – tās paiet, bet kas dara Dieva prātu, tas paliek mūžīgi.” Tas attiecas uz mums katru individuāli, tas attiecas uz mums kā uz draudzi un arī uz denomināciju un uz kristietību plašākā skatījumā. Un šovakar es vēlos ar jums skatīties uz šo patiesību no mazliet dažādiem redzes viedokļiem.

Vispirms es vēlos teikt, un tas ir pamācības vārds, norādījuma vārds – draudzei un mums – aizdariet durvis, jo ap mums ir grēku plūdi. Jēzus sacīja, ka beigu laikmets būs līdzīgs Noas laikmetam un Lata dienām. Vai mēs to neredzam, ka tas tā ir? Mēs ļoti labi zinām, kādi bija Sodomas grēki un Gomoras ļaunums, tā bija morāla izlaidība, neaprobežots homoseksuālisms. Šīs tautas dzīvoja perversu dzīvi un atradās aiz glābšanas robežas, vairs neko tur nevarēja darīt. Un Dievam vajadzēja iznīcināt Sodomu un Gomoru. Un Dievam vajadzēja iznīcināt seno pasauli pirms Noas, un tikai viena ģimene visā pasaulē vēl ticēja, mīlēja, kalpoja Dievam. Tik tālu situācija bija nonākusi!

Mēs dzīvojam tādā laikmetā, kas ir līdzīgs Noas laikmetam un Lata dienām. Cik ilgstoši vēl situācija pasliktināsies, mēs nevaram pateikt, vienīgi Dievs zina, kad žēlastības laiks izbeigsies un kad Viņš sacīs: tagad pietiek. Bet mums ir jāaizdara durvis. Mums ir jārūpējas, lai šie grēku plūdi neienāk draudzē. Tie mūs nogremdēs, mēs aiziesim bojā. Mums varbūt būs vārds, ka mēs vēl esam, bet patiesībā mēs jau būsim miruši, garīgi miruši. Ir mūsu dienās draudzes pasaulē, kurām ir vārds, kurām ir dievnami, kurām pat ir lieli naudas līdzekļi un viņas var darīt dažādus darbus, bet viņas ir kļuvušas nedzīvas, jo viņas ir atvērušas durvis dažādu iemeslu dēļ. Grēku plūdiem, pasaules ūdeņiem.

Mēs lasījām no 1. Mozus grāmatas Tā Kunga brīdinājuma vārdus Kainam „...ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet, ja tu dari ļaunu, tad grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!” (1. Mozus 4,7). Mēs varam sacīt, ka grēks klaudzina pie visu cilvēku durvīm, arī pie kristiešu durvīm. Grēks ir tavu durvju priekšā, tīko pēc tevis. Tas ir Sātans, kurš nāk ar kārdināšanām, kurš vēlas mūs apgrēcināt, kurš vēlas mūs novērst no Dieva. Tas ir Sātans! Grēks guļ priekš tavām durvīm, bet tu valdi pār viņu. Jēzus sacīja: „..jūs saņemsiet spēku, un jūs varēsiet staigāt pār odzēm, pār čūskām.” Tie ir pravietiski vārdi, kas runā par to, ka ticīgais cilvēks var uzvarēt grēku, kas guļ priekš viņa durvīm. Bet viņš nevar ar šo grēku, ar šo odzi rotaļāties.

Varbūt daži no jums esat lasījuši kādu ļoti interesantu grāmatu – nosaukums ir „Svētais karš”, autors ir Džons Benjamins, tas pats vīrs, kas ir sarakstījis „Svētceļnieka gaitu”. Tur viņš runā par karu, kas runā starp diabolos un El Šadai, par pilsētu, ko sauc par dvēseles pilsētu. Un mēs zinām, diabolos ir djavol, ir sātans. Un El Šadai ir tas Kungs, Dievs, kas cīnās par cilvēka dvēseli, par viņa dvēseles pilsētu. Tā ir brīnišķīga parabola, brīnišķīga līdzība, kur ir runa par acu vārtiem, par ausu vārtiem, par mutes vārtiem, pa kuriem var ielauzties diabolosa spēki, lai izpostītu dvēseles pilsētu, lai to atņemtu El Šadai. Grēks guļ priekš durvīm, bet tu valdi pār viņu. Visi šie vārti – acu vārti, ausu vārti, mutes vārti, un ja būtu vēl kādi citi mūsu maņu orgāni, visi tiek apdraudēti no šiem tumsas spēkiem, jo mēs esam pasaules jūrā, apkārt ir grēku plūdi un drošība ir tikai iekš Tā Kunga. Drošība ir draudzē, kas turas pie Dieva Vārda.

Ījabs 31. nodaļā, 1. pantā saka, ka viņš ir derību slēdzis ar savām acīm neuzlūkot ar iekāri sievieti. Brāļi, klausieties, tas attiecas uz jums, uz visiem, arī māsas, uz jums - otrā virzienā. Grēks guļ priekš acu vārtiem. Ir jāvalda pār šiem vārtiem, ir jāvalda pār šo ļaunumu, kas dus, guļ durvju priekšā. Tāpat ir ar ausu vārtiem, un tāpat ir ar mutes vārtiem.

Starp citu, ļoti interesanti, ka pravietis Miha tieši arī raksta par šiem mutes vārtiem. Miha, 7. nodaļa, 5. pants: „Noslēdz savas mutes vārtus pat tai sievai, kas guļ tev pie krūtīm!” Mums ir jādomā par to, ko mēs runājam. Tas nenozīmē, ka mēs sev tuvākajiem cilvēkiem neko nevaram līdzdalīt, bet tas nozīmē, ka mums jādomā, ko mēs darām. Ja es domāju, ko runāt, tad man jādomā, lai mani vārdi celtu. Tai sievai, kas guļ manā klēpī, es nevaru sacīt ļaunus un sliktus vārdus, es nevaru melot. Es nevaru mānīt. Acu, ausu, mutes vārti ir jāsargā, jo grēks guļ priekš tiem. Un mēs zinām, ka šodien šie plūdi ir ārkārtīgi spēcīgi. Un cik ir no mums tādi, kas valda pār visiem šiem vārtiem. Kuri mēs esam absolūti neiespaidoti no tiem netīriem strautiem un ūdeņiem, kas nāk caur televīziju, caur literatūru, caur kino, caur moderno mūziku un citādiem saziņas līdzekļiem? Mēs nevaram iziet ārā no pasaules kā tādas. Mēs esam pasaulē, bet mēs neesam no pasaules. Mēs esam laiviņa jūrā, bet jūra nedrīkst ieplūst mūsu laivā. Aizdariet durvis, mani mīļie brāļi un māsas! Tas ir nopietni.

Mēs iesākām studēt šo mūsu Kunga Jēzus Kristus mācīto lūgšanu. Starp citu, pirms Jēzus māca lūgt, viņš saka vārdus: „Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.” Nu, nez vai mums daudziem ir kādi kambari, kuros mēs varam ieiet. Un ja tur ir kādi kambari, droši vien tie ir auksti un tumši. Bet mums ir patiesi jābūt ļaudīm, kuri savā istabā, savā vietā, ko Dievs mums ir devis, atrod iespēju būt ar To Kungu divatā.

Šis Vārds nerunā pretī tam, ka mēs Dievu lūdzam draudzes vidū jeb Dievu lūdzam kopā ar citiem Dieva ļaudīm. Bībelē ir ļoti daudz norādījumu un notikumu un pamācības, ka mums būs kopīgi Dievu lūgt. Bet Jēzus saka, ka ar to nepietiek. Ja mums ir tikai lūgšana, kuru mēs varam lūgt kopā ar citiem, un mums nav individuāla lūgšana, tad mēs esam liekuļi. Mums ir vajadzīga viena un otra lieta. Vai tāda ir tev, mana māsa un mans brāli? Kāda ir mūsu lūgšanu dzīve? Tas Kungs vēlas ar mums būt divatā.

Kāds Dieva kalps pārdzīvoja to, ka viņam ilgu laiku neatvērās durvis evaņģēlija sludināšanai. Un viņš par šo lietu runāja ar To Kungu. Kungs, es gribu strādāt priekš Tevis, es gribu darīt kaut ko. Laiks iet. Un kādā naktī Tas Kungs runā uz viņu un saka viņam: „Mans draugs, mans dēls, es nevēlos tavu darbu, es vēlos tevi. Es vēlos nevis tavu kalpošanu, es vēlos tavu sadraudzību.” Tas ir kaut kas pārāks būt Dieva draugam, ar Viņu runāt par visām lietām. Tā ir mūsu kalpošana, ar ko mēs varam kalpot pasaulei. Kad mēs ar Dievu runājam, mēs nevaram sēdēt Saeimā, Ministru Kabinetā, mēs neesam valsts amatpersonas, bet mēs esam kaut kas vairāk. Mēs ar Dievu varam runāt par savu tautu un iestāties tās labā. Un kāda tam visam ir nozīme, to mēs redzēsim tad, kad laiki beigsies un iestāsies mūžība.

Ja mēs koptu šo sadraudzību ar savu Kungu aiz slēgtām durvīm, aiz aizdarītām durvīm, mēs būtu daudz citādi kristieši nekā mēs šodien esam. Vai jūs atceraties notikumu, kas ir aprakstīts 2. Ķēniņu grāmatā, 4. nodaļā? Kas ir tur rakstīts? Tur rakstīts ir par kādu atraitni. Tajos laikos būt atraitnei bija daudz, daudz grūtāk nekā mūsu dienās. Bet viņa bija jauna atraitne, viņai vēl bija nepieauguši bērni, un viņa bija nokļuvusi parādos. Un parādu dzinēji vēlējās atņemt viņas bērnus un nodot tos verdzībā un pārdot tos, lai dabūtu daļēji atpakaļ parādu naudu. Un šī nabaga sieva nezināja neko citu, kā pēdējā cerība bija griezties pie pravieša un jautāt, vai nav kāds padoms, ko lai es daru. Viņa bija dievbijīga sieviete. Un pravietis viņai deva padomu. Viņš sacīja – sūti savus bērnus, lai viņi iet pa kaimiņu mājām un aizņemas traukus, krūzes, eļļas krūzes. Bet parūpējies, lai nebūtu maz šo krūžu, lai būtu daudz. Šī atraitne teica, ka viņai vēl ir mazliet milti, ar ko izcept pēdējo plāceni, un mazliet eļļas, kurā šo plāceni varētu apmērcēt, un tad ir jāmirst. Un tad, kad trauki bija sanesti, tad viņa darīja kā pravietis bija mācījis. Pirmā lieta, ko viņa darīja, kas tas bija? Viņa aiztaisīja durvis aiz sevis. Pravietis to bija teicis. Un kad viņa aiztaisīja durvis, tad Dievs varēja sākt pagodināties, jo Dievs bija istabā, un viņa paņēma šo savu nelielo eļļas krūzi un viņa lēja no tās ārā lielajā traukā un notika Dieva brīnums, Dieva svētības brīnums. Viens eļļas trauks piepildījās un eļļa turpināja plūst. Otrais, trešais, ceturtais, desmitais, divdesmitais, vairāk nav trauku un nav arī vairāk vietas un eļļas plūšana apstājas.

Es ticu brīnumiem, es ticu, ka tā tas bija, jo savā dzīvē es esmu daudz līdzīgas lietas piedzīvojis. Ticiet man. Bet bija noteikums. Starp citu, noteikums bija šis – kad trauki būs sanesti, tad ieej istabā un aiztaisi durvis. Aizdarīto durvju svētība! Mēs zinām, ka šis notikums, kurš ir reāls notikums, runā vēl par kādām citām līdzīgām lietām. Eļļu lieto ne tikai pārtikā, bet eļļu lieto arī apgaismošanai. Un Jaunajā Derībā Jēzus runā līdzību par desmit jaunavām, kurām ir lukturi, kuras gaida līgavaini atnākam, pārnākam. Un naktī šiem lukturiem ir jādeg. Un šī eļļa, kas ir šajos lukturos, ir Svētais Gars. Bībelē mēs to redzam, ka eļļa ir Svētā Gara simbols. Un lampas – tā ir mūsu ticības dzīve. Tikai tad lampas var degt, kad tajās ir eļļa. Tikai tad mēs dzīvojam dzīvu kristieša dzīvi, kad mēs esam Svētā Gara piepildīti. Tā ir absolūta nepieciešamība. Kā mēs varam dabūt? Kad mēs ejam pie tā, kas var dot. Jā, es neizslēdzu to, ka mēs varam saņemt, uzpildīt savas lampas, savas ticības lampas, kad mēs esam šeit kopā, kad mēs dzirdam Dieva vārda sludināšanu, kad mēs lūdzam, bet mēs taču katru dienu šeit nenākam. Bet katru dienu mēs varam aiz slēgtām durvīm iet pie Tā Kunga. Un Viņš piepildīs mūsu lukturus. Tad, kad mēs lūgsim, Kungs, pildi mani ar Savu Garu.

Aizdariet durvis. Aizslēdz savas durvis. Ļoti interesanti. Un pielūdz savu Tēvu slepenībā. Vai tas ir viss? Nē, mēs ejam vēl tālāk. Mēs atkal atgriežamies pie Vecās Derības. Mēs varam tagad ātri aizlidot uz Ēģipti, uz Gošenas zemi, atgriezties laikā.. Tur dzīvo viena tauta, kas no vienas ģimenes ir kļuvusi par tautu - Izraēla tauta. Kādreiz viņiem labi klājās, bet viņi dzīvoja jau tur vairākus gadu simtus un tagad klājas slikti. Faraons ir viņus padarījis par vergiem. Faraons viņus izlieto saviem ambicioziem celtniecības projektiem. Viņiem bija jātaisa ķieģeļi, viņiem bija jāveļ akmens bluķi. Viņiem bija jāceļ varenas celtnes. Un kad viņiem neizdodas, tad viņi top sisti. Viņiem nav īsti ko ēst, badā arī viņi nemirst. Bet ir grūti un nav nekādas nākotnes izredzes, viņi sauc uz Dievu un Dievs vienreiz pasaka - tagad pietiek, tagad es gribu izvest jūs ārā no šīs zemes uz apsolīto zemi, ko es jūsu tēviem esmu apsolījis. Iesākot jau ar Ābrahāmu. Faraons smejas par viņu nodomu doties ārā no Ēģiptes. Bet Dievs ir spēcīgāks nekā faraons. Vienmēr! Nav neviena valdnieka, neviena tirāna pasaulē, kas būtu spēcīgāks nekā Tas Kungs. Viņš sāka Ēģiptes zemi pārmācīt. Pavisam ar desmit sodībām Viņš soda Ēģipti. Un pēdējā sodība ir vistraģiskākā, jo faraons ir sirdi apcietinājis un viņš neuzklausa ne Mozu, ne Āronu, ne arī pats savu sirdi, nedz arī savus priesterus. Proti, Dievs saka tā tagad ir pienācis viens brīdis, kad es sodīšu visu Ēģiptes zemi ar ļoti bargu sodību. Visiem pirmdzimušiem, cilvēku pirmdzimušiem un lopu pirmdzimušiem ir jāmirst. Vienā naktī es izsūtīšu sodības eņģeli un tas iznīcinās vispirmdzimušos. Bet Kungs, kas būs ar mūsu pirmdzimušajiem? Man ir pestīšanas plāns priekš jūsu pirmdzimušajiem. Drošības plāns. Nokaujiet jēru un ar jēra asinīm apslakiet savos namos durvju stenderes ar šīm asinīm.

2. Mozus grāmatā, 12. nodaļā, 22. pants: „Paņemiet pušķi īzapa, iemērciet to jēra asinīs, kas ir bļodā, un aptraipiet palodu un abus durvju stabus ar asinīm, kas ir bļodā; un neviens neizejiet pa sava nama durvīm līdz rītam. Kad Tas Kungs nāks, lai sodītu Ēģipti, redzēs asinis uz palodām un abiem durvju stabiem, tad Tas Kungs ies garām tām durvīm un neļaus maitātājam ienākt jūsu namos, lai jūs sistu.”

Divas lietas bija jādara – ar jēra asinīm vajadzēja aptraipīt jeb nosmērēt durvju palodas un durvju stabus, un otrā lieta – bija jāaizdara durvis. Nepietika ar vienu lietu. Nepietika ar to, ka aiztaisīja durvis un nepietika ar to, ka atstātu durvis vaļā, lai ziņkārīgi raudzītos, kas tad tur notiek aiz tām durvīm, es arī gribu redzēt, arī gribu dzirdēt to, kas notiek Ēģiptes zemē. Nē, vajadzēja aiztaisīt durvis un tad asinis pasargāja. Mēs zinām, ka šīs asinis simbolizē Kristus asinis. Visa upuru sistēma ir bez jebkādas jēgas un nozīmes, ja mēs ignorējam Jēzus Kristus upuri Golgātā. Katru reizi, kad upurdzīvnieks tika nonāvēts grēku dēļ, tas bija it kā solis jeb norādījums uz īsto jēru, Dieva jēru, kas nes pasaules grēkus. Lai mēs tiktu pasargāti, mums ir nepieciešams būt apzīmētiem ar Viņa asinīm un atrasties aiz slēgtām, aizdarītām durvīm. Drošībai. Drošība un pasargāšana ir apsolīta tiem, kas Tam Kungam pieder un tiem, kas ir aiz durvīm.

Mēs lasījām Jāņa evaņģēlija 10. nodaļu: „Es esmu labais gans un es esmu durvis pie avīm.” Kā ir ar mums? Tā ir traģēdija, ka mēs bieži klausāmies ar ausīm un novērtējam, ko dzirdam, ar savu prātu, bet nemēģinām to, ko dzirdam, dzīvē īstenot. Un bieži vien jo ilgāk mēs esam draudzē, jo trulāka ir mūsu apziņa, mūsu sirds. Un tāpēc mums ir jālūdz, lai Tas Kungs atņem no mums akmens sirdis un dod mums jūtīgas sirdis.

Šodien Tas Kungs saka tev un man – aizdarīsim durvis. Lai pasaules grēku plūdi neieplūst mūsu dzīvē, mūs nesamaitā, lai mēs varam būt drošībā un lai mēs varētu būt sadraudzībā ar To Kungu. Jā, tas ir svarīgi. Atklāsmes grāmatā, 3. nodaļā, 20. pantā ir vārdi: „Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas Manu balsi dzird un durvis atdara, pie tā Es ieiešu un vakarēdienu turēšu ar viņu, un viņš ar Mani.” Tas Kungs mums ir jāielaiž. Viņam ir jābūt iekšpusē. Viņš ir mūsu dvēseles līgavainis. Lasiet Salamana Augsto dziesmu - tur līgavainis klaudzina pie durvīm un līgava viņam atver. Jēzum ir jābūt tur, kur mēs esam, bet visiem citiem ir durvis jāaizdara. Jā, mums ir jādomā, kam mēs atveram durvis, kam mēs dāvājam savu uzmanību. Jēzus saka – daudzi nāks Manā vārdā un lielas zīmes un brīnumus darīs. Bībele runā par praviešiem, viltus praviešiem, runā par avīm, par vilkiem avju ādās. Kas ir aiz durvīm? Ko mēs ielaižam? Jēzus ir jāielaiž. Pasaulei jābūt ir ārpusē. Aizdarīsim durvis! Tas Kungs lai mums uz to palīdz. Āmen!

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 09:06

Jānis A Šmits

Jāiet tālāk!
Viljams Fetlers (William Fetler)
1914.gadā (atreferēts no J.V.piezīmēm)

Brāļi un māsas! Ja Tas Kungs jūs ir vedis dziļākos garīgos ūdeņos, tad neejiet atpakaļ un nepalieciet arī uz vietas, bet ejiet tālāk. Ne reti mēdz notikt ar mums, ka no svētīšanās sapulcēm atgriezušies mājās labie iespaidi izgaist un pazūd. Nepieļausim kļūdu, kas var rasties, ja mums nav pareizs priekšstats par šo notikumu. Svētīšanās sapulcēs mēs lūdzām to Kungu pēc Svētā Gara un to arī saņēmām. Bet ne kā mēs varbūt iedomājamies, ka saņēmām tikai zināmu daļiņu no Tā, jo, kā mēs Svētajos Rakstos lasām, „Dievs nedod Garu ar mēru!” Jēzus nesaka ka Viņš atdalīs no Svētā Gara vienam tik daudz un otram tik daudz, bet Viņš tiem pavēl: „Ejiet un strādājiet!” Kristus Gars nav dalīts, tāpat kā Kristus nav dalīts. Kas strādās un cīnīsies, tas svētības nepazaudēs.

„Kam Kristus Gara nav, tas Viņam nepieder.” „Topiet piepildīti ar Sv. Garu” un nevis ar atsevišķu daļu no Tā. Bet ar Viņu visu! Ko mēs varam teikt par gadījumu, kad ticīgais ir lūdzis pēc Svētā Gara un apliecina, ka to arī saņēmis? Šis gadījums zīmējas uz to, ka Dieva bērns ir saņēmis Dieva Garu tā neierobežotībā. Mēs, kā cilvēki, esam ierobežoti savā uztverē, līdz ar visiem pārējiem zemišķiem radījumiem. Bet Svētais Gars ir Dievs – neierobežots, neizmērojams, neaptverams. Dievam nav nedz sākuma ne gala. Dievs ir visur klātesošs, visu dzird, visu spēj uzklausīt un ievērot. Ķēniņš Salamans, Svētā Gara apgarots, sacīja: „Dievs ir debesīs un tu virs zemes”. Varam teikt, ka debesis mūsu izpratnē iedalāmas trīs galvenās daļās: 1) Mūsu atmosfēra, kurā rosas dzīvība un lidinās putni 2)Zvaigžnotās debesis, kas ir cilvēku uztverei neaptverami tālas izplatījumā 3)Debesis, kur stāv Dieva goda krēsls un kur svētie dzied: svēts, svēts,svēts ir tas Kungs... Tur ir eņģeļi, kuri ļoti noteikti izpilda Dieva prātu. Kad Jēzus mācīja savus mācekļus Dievu lūgt: „Mūsu Tēvs debesīs”, tad tas atiecās uz visām debess daļām! Dievs ir visur un valda pār visu. Ja Svētais Gars ir neierobežots Dievs, tad Viņš ir visur klātesošs. Ja mēs lūdzam: „Kungs, kristī mani ar Svēto Garu”, tad tas nozīmē – kristīšanu visur klātesošā un visu piepildošā Dievā – Viņa Svētajā Garā!. Šādi mēs saņemam Svēto Garu. Tomēr arī tad vēl mums jāiet uz priekšu!

Ņemsim kā piemēru, kad kāds mūzikas skolnieks nopērk Bēthovena vai Mocarta mūzikas krājumus, kurās ir ietvertas visas šā mākslinieka kompozīcijas. Mans uzdevums ir sākt mācīties, iesākot ar vieglākiem gabaliņiem, bet tad pamazām pāriet uz grūtākiem. Gan esmu nopircis visu krājumu, bet to visu uzreiz nevaru apgūt. Nevaru arī nospēlēt beidzamo slaveno kompozīciju „Aleluja”, ja nebūšu apguvis iepriekšējās. Apustulis Pāvils runā par visu šo „krājumu” kad viņš saka: „Ak, neizdibināmā Kristus bagātība!” Bet arī Pāvils bija iemācījies tikai zināmu daļu no tā visa, jo Kristus bagātība ir neizdibināma. Bet Pāvils devās pastāvīgi uz priekšu. Lietodams piemēru no milzīgā Romas cirkus sacīkstēm skriešanās, viņš aizrāda, ka uz mūsu garīgo skrējienu noskatās liels pulks liecinieku: Ābrams, Mozus, Dāvids u.c. Kas jādara mums? „ ..nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas... dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē!” (Vēstule ebrejiem 12,1)

Kas bija apustuļa Pāvila garīgā lieluma noslēpums? -Viņš bija nācis saskarē ar Dievu! Viņš bija ieraudzījis Tā lielo bagātību, bija intensīvi tiecies tam pretim un daudz ieguvis. Bet ar lielāko daļu no mums ir kā ar galatiešiem, par kuriem Pāvilam nācās teikt: „Ak jūs neprātīgie galatieši, kas jūs ir apmānījis patiesībai nepaklausīt? Vai jūs esat tik neprātīgi, ka garā iesākat un miesā gribat pabeigt?” Reiz kāds gados vecs brālis man stāstīja kā pirmos laikos Latvijā strādājis Svētais Gars. Piemēram, Užavā, ticīgie bija dedzīgi un ļaudis pastāvīgi atgriezās. Bet kas liedza tam tā turpināties? Un kāpēc tā tas nenotiek šodien? Tāpēc, ka ticīgie palika uz vietas stāvot. Garā gan iesāka, bet tālāk negāja. Nesaprata, kas ir Svētā Gara piepildīšana. Daži iebrida tai straumē un apstājās, jo domāja: „Mēs esam kristīti, esam ticīgi, mums ir draudzes, ko mums vēl vairāk vajag?”... Tie aizmirsa vārdus: „Nekrājiet sev mantas virs zemes”... un iestājās mantas kārība. Daži gan nebija apmierināti ar šādu stāvokli, bet viņiem trūka paskaidrotāja, trūka ceļa rādītāja.

Vai esat reiz padomājuši par Kristus neizdibināmo bagātību? Ir pulka skaistu lietu pasaulē, bet Kristus ir vēl daudz, daudz skaistāks. „Tu esi tas skaistākais starp cilvēku bērniem.” „Tavs vārds ir saldāks par medu.” Vai tu esi to baudījis, piedzīvojis? Stāstot cilvēkiem par to Kungu, ja tu tikai no galvas atkārtosi Svēto Rakstu vārdus, viņi tev neticēs. Svētais Gars nav dots ar mēru, tas ir: mums pastāvīgi jāiet tālāk. Mēģiniet saprast, mēģiniet iegūt, ko Dievs mums ir nolēmis! Ir vēl tāda Gara spēka pārpilnība, tādas garīgas bagātības, par ko mēs nevaram ne iedomāties. Manā personīgajā garīgā darba sākumā, Sātans mani kārdināja: „Tu jau neesi Sperdžens, ne Mūdijs; tu nekā neiegūsi!” Un man patiesi izlikās, ka esmu kā Izraēla bērnu izlūki, „kā sisenis” starp milžiem, kur minētie Dieva kalpi stāv nesasniedzami augstāk par mani. Bet Tas Kungs saka: „Ja kam slāpst, tas lai nāk un dzer” un „no tā miesām plūdīs dzīvā ūdens straumes!” Mūdijs pat neprata ne labi rakstīt, ne loģiski runāt, līdz pat nāves stundai. Viņš, kā jau visi zemes bērni, tāpat pieļāva dažādas kļūdas. Būdams pēc amata kurpnieks, nebūdams nekas izcilāks, Sātans viņu mēģināja ietekmēt: „Tu neesi apdāvināts, neesi skolots, neesi apmeklējis augstskolu, tāpēc tu tā nevari strādāt, nevari iemantot šo Svētajos Rakstos apsolīto Kristus bagātību.” Bet Jēzus saka: „Straumes plūdīs no tā, kas ticēs, kas ņems...” nevis no tā, kas bijis universitātē.

Reiz Anglijā aizbraucu kādā muižā. Tur bija ieradies kāds angļu lords, dziļi ticīgs cilvēks. Mēs daudz runājām, izgājām, pastaigājamies gar jūras krastu... Es jutos kā sisenītis pie šī lorda kājām. Visa viņa gaita un valoda bija par Kristu. Viņš varēja būt kā Pāvils; Kristus bija caur viņu redzams. Viņš neaizklāja Kristu, bet caur viņu varēja To redzēt. To viņš bija sasniedzis ar pastāvīgu iešanu uz priekšu. Šādā brīdī manīju, ka esmu vēl ļoti maz iebridis šajā žēlastības un apsolītā Svētā Gara straumē. Caur šī lorda liecību atgriezās daudz lielu vīru... Vēl pirms savas aiziešanas mūžībā viņš man atsūtīja vēstuli ar daudz pamācībām. Ja, „kas tic, kā tie raksti saka, no tā miesām plūdīs dzīvā ūdens straumes.”

Ja jūs kādreiz dzirdat par „Gipsy Smitu”, tad ziniet, ka arī jūs tādi varat kļūt un tādu dzīvi vest. Nemīdies vien uz vietas, bet ej uz priekšu! Jo Dievs ir devis savu Svēto Garu, visu, bez mēra. Kas tad mums tagad jādara? Mums pastāvīgi jāiet uz priekšu!

Ja mēs šajās sapulcēs esam saņēmuši Svēto Garu, tad tā ir kā ķīla, jeb zīme, ka varam dabūt vairāk. Viņš viss pieder mums, lai gan šeit mēs vēl esam ierobežoti. Jo vairāk tuvojamies Dievam, jo laimīgāki kļūsim: mēs pieaugsim atzīšanā, svētā slavēšanā un līdz ar Kristu valdīsim. Mēs varam nākt Dievam arvienu tuvāk, tapt Viņam arvienu līdzīgāki. Jo vairāk cilvēks garīgi iet uz priekšu, tuvinās Dievam, top Viņam līdzīgāks, jo vairāk arī viņš tiek piepildīts ar Dieva Garu. Kaut gan Svētais Gars ticīgam pie Svētā Gara kristības tiek dots bez mēra, tomēr to iemantot viņš var tikai tik daudz, cik viņš ir gatavs saņemt. Līdzībā sakot: ticīgam pieder visas dievišķās kompozīcijas, visas viņam dotas: bet viņš var spēlēt tikai tās, kuras viņš ir iemācījies jeb iemantojis. Ja esam jau saņēmuši Svēto Garu, tad uz priekšu vajag saņemt no Tā arvien vēl vairāk, jo tas mums ir apsolīts. Atzīstu, ka agrāk arī man trūka ticības; nespēju ticēt lielajai Svētā Gara realitātei, un arī par viņu tuvāk neko nezināju. Bet mums vajag atrast Svēto Rakstu apsolījumus par to, ko Dievs mums ir nolēmis dot. Ja mēs ticībā esam Svēto Garu saņēmuši, tad lai ļaujam Kristum mūsos iet vairumā. Tikai tad spēsim cīnīties ar ļauniem gariem pasaules telpā, kuri saka: „Pāvilu mēs pazīstam un Kristu zinām, bet kas tu esi?” Tās dāvanas, kuras Dievs caur Svēto Garu deva pirmajai kristīgai draudzei, Tas Kungs šajos pēdējos laikos grib dot Savai draudzei. Par to arī pārliecinājos būdams Somijā, kur divi vīri, pēc Svētā Gara saņemšanas ieguva dziedināšanas dāvanas. Daudzi caur viņu lūgšanām un eļļas svaidīšanu tapuši veseli. Arī man tas Kungs ir devis evaņģēlista dāvanu. Kad Dieva draudze ies uz priekšu, tad tā iemantos šīs Svētā Gara dāvanas arvien vairāk. Vai tu esi saņēmis Svētā Gara dāvanu? Saki tam Kungam: „Kungs, kādu dāvanu tu man gribi dot?” Tas Kungs saka, ka Viņa svaidījums mūs mācīs. Lūgsim un nāksim skaidrībā par šīm lietām, kas mums dāvātas caur tā Kunga Svēto Garu!

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 09:08

BAPTISTA

Dieva slavinājums

Lai ir slavēts Dievs.
Lai ir slavēts Viņa svētais Vārds.
Lai ir slavēts Jēzus Kristus, īsts Dievs un īsts Cilvēks.
Lai ir slavēts Jēzus Vārds.
Lai ir slavēta Viņa Vissvētā Sirds.
Lai ir slavēts Jēzus Vissvētākajā Altāra Sakramentā.
Lai ir slavēts Svētais Gars.
Lai ir slavēta cildenā Dieva Māte, Vissvētā Jaunava Marija.
Lai ir slavēta viņas svētā un Bezvainīgā Ieņemšana.
Lai ir slavēta viņas godpilnā debesīs uzņemšana.
Lai ir slavēts Marijas, Jaunavas un Mātes, vārds.
Lai ir slavēts svētais Jāzeps, viņas sirdsskaidrais līgavainis.
Lai ir slavēts Dievs savos eņģeļos un svētajos.
Lai mūžīgi mūžos ikvienu brīdi ir slavēta, pielūgta un pateicībā mīlēta Jēzus Sirds Vissvētākajā Sakramentā visos pasaules tabernakulos. Amen.

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 09:14

Dārzenis

Koki un krūmi
Koki un krūmi dārzam piešķir burvību. Tie priecē acis ar savu faktūru dažādību, lapu un mizas krāsainību, zaru arhitektoniku ziemas periodā. Kopā ar kokiem zālājs un krāsainās puķu dobes izskatās daudz skaistāk. Kokveida kultūru piemeklēšana jāveic ņemot vērā apvidus specifiku, tur jau esošos kokus.
Labi izskatās atsevišķi stāvoši augi, kā arī grupas, kas piemeklētas ņemot vērā kolorītu, faktūru, izmantojot kompozīcijas pamatprincipus. Mūžzaļie skujkoki sevišķi labi atdzīvina dabas skatu ziemā, kad lapu augi zaudējuši lapas, ir kaili un atrodas miera stāvoklī.
Stādīšanas termiņi
Stādus ar atklātu sakņu sistēmu var stādīt un pārstādīt pavasarī un rudenī. Optimālie termiņi skujkoku stādīšanai pavasarī ir no 15. aprīļa līdz 1. maijam un rudenī no augusta beigām līdz septembra vidum. Lapu kokus stāda no 15. aprīļa līdz 15. maijam, no septembra sākuma līdz oktobra vidum.
Tagad liels augu vairums tiek pārdots ar aizvērtu sakņu sistēmu. Tas ir daudz kvalitatīvāks stādāmmateriāls, jo sakņu matiņi, mikroskopiskie veidojumi uz sakņu galiņiem, kas atbild par auga barošanu, paliek nebojāti. Tādu materiālu var stādīt visu stādīšanas periodu. Augus stādīt labāk apmākušā dienā, kad nav karsti.
Dzīvžoga veidošana un stādīšana
Lai dzīvžogs būtu dekoratīvs un neizskatītos kā rinda spurainu krūmu, kas izpletušies pa visu zemes gabalu un piemēslo to, ir nepieciešama pareiza stādīšana un formēšana. Mēs pareizi piemeklēsim augus dzīvžogam un veiksim kvalitatīvu tā stādīšanu.
Dzīvžoga izveidošana ir ļoti svarīgs zemes gabala labiekārtošanas elements. Pareizi formējot, dzīvžogs izdaiļos jebkuru zemes gabalu. Dzīvžogi izpilda zaļo sienu, aizsegu, starpsienu funkcijas. Visbiežāk stādot dzīvžogu, mēs domājam par zemes gabala aizsardzību no svešām acīm, par norobežojuma dekorācijām vai saimniecības ēkām. Dzīvžogu veidošana palīdz teritoriju sadalīt funkcionālās zonās, izpildīt tīri dekoratīvo lomu, kalpojot par zālāja norobežotāju, vai izceļot dārza celiņu līnijas. Dzīvžoga stādīšana uzlabo zemes gabala mikroklimatu un aizsargā to no gāzu un putekļu piesārņojuma un trokšņiem.
Dzīvžogi ir tik daudzveidīgi un daudzfunkcionāli. Tie var būt vienas, divu, trīs rindu, cirpti un brīvi augošie, audzēti no dzeloņainiem un nedzeloņainiem augiem. Dzīvžogu veidošanai izmanto gan skujkokus, gan lapu kokus.

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 09:21

G O G I

Vai Tev ir savas domas arī?
Vai arī tu to vien tik spēj, kā bez analizēšanas nokopēt kādu blējamgabalu no http://www.svetrunas.lv?

Tu visu laiku centies man ko pateikt, taču diez vai tavi vecticībnieku apraudātājveceņu maurojamgabali spēs kādu aizkustināt.

Drīzāk tas norāda uz tavu bezspēcību. Tu gluži kā sūdu muša dauzies pa loga rūti, bet ārā netiec, bet mājinieks jau ar dvieli rokā tevi gana. Un vienā brīdī būs PĻOCK, un tik vien kā pleķis uz loga paliks.

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 11:18

Drāzenis

Ar sāpju rašanos dzimumakta laikā var saskarties sievietes gan tās, kuras uzsāk dzimumdzīvi, gan arī tās, kurām jau ir zināma pieredze seksuālajā dzīvē. Sievietes reti par šīm lietām runā ar savu ginekologu un diemžēl arī ginekologi bieži nesniedz atbildi uz šo jautājumu. Tāpēc daļa sieviešu uzskata, ka uzsākot dzimumdzīvi, ir normāli, ja rodas sāpes un tā jābūt. Citas domā, ka vaina ir vīrietī, viens no stereotipiem – sāpes rodas, jo vīrietim ir liela izmēra dzimumloceklis. Bieži šāds aplams viedoklis izsaka arī no ginekologiem un citiem speciālistiem.

Regulāri seksuālo tuvību brīžos sajūtot sāpes, sievietei sāk veidoties reflekss – sāk baidīties un izvairīties no tuvības mirkļiem, vai arī sāk just sāpes situācijās, kad sāpēm nevajadzētu būt. Sāpju rašanās seksuālo kontaktu laikā ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā un vajadzētu vērties pēc palīdzības pie speciālista!

Sāpju rašanās iemesli dzimumakta laikā var būt vairāki:

1.Deflorācija - jaunavības zaudēšana
Galvenais iemesls ir bailes un saklausītie stāsti par sāpēm pirmā seksa laikā. Tā rezultātā sieviete ir saspringta, muskuļu tonuss paaugstināts, īpaši mazā iegurņa un maksts muskuļu. Ar izmisumu un satraukumu tiek gaidīts tas brīdis, kad tiks ievadīts dzimumloceklis. Mēdz būt situācijas, kad jaunavības plēve ir ļoti bieza ar daudz nervu receptoriem, bet biežāk tā ir elastīga un staipīga, un pirmās tuvības laikā var pilnībā nepārplīst, bet tikai izstiepties - šādā situācijā nebūs asiņošana vai tā būs ļoti minimāla.

Bailes variet pārvarēt, izprotot to, kas notiks, uzticoties savam draugam un ieņemot pozu, kuras laikā fizioloģiski tiek atslābināti mazā iegurņa muskuļi. Pirmo reizi izsargājoties no neplānotas grūtniecības un seksuāli transmisīvajām slimībām vajadzētu lietojot prezervatīvu. Nonākot vīrieša mikroflorai jūsu makstī, var rasties dažādi iekaisuma procesi. Biežākie iekaisuma procesi pēc pirmā seksuālā kontakta ir kolpīts (maksts iekaisums) un cistīts (urīnpūšļa iekaisums).

Pirmos intīmas brīžus ieteicamāk plānot bez dzimumakta, t.i., bez dzimumlocekļa ievadīšanas makstī. Pirmajās reizēs būtu ieteicams abiem pilnībā atkailināties un sagādāt otram baudu ar viegliem ķermeņa glāstiem (erotisko masāžu), tas ļaus nomierināties, pierast pie kaila partnera ķermeņa, mazinās stresu un radīs lielāku uzticību. Svarīgākais priekšnoteikums ir censties pilnībā atslābināties un ļauties mīlas rotaļām.

2. Vaginisms.
Ja intīmā tuvība (dzīvē pirmais dzimumakts vai pirmais dzimumakts ar konkrēto partneri) ir bijusi neveiksmīga, zemapziņā var nostiprināties bailes no dzimumakta un izraisīt muskuļu spazmas, tad dzimumakta veikšana kļūs neiespējama. Sāpes rodas nevis no dzimumlocekļa ievadīšanas makstī, bet no muskuļu sasprindzinājuma – spazmām (šādas sāpes var rasties arī ginekoloģiskas izmeklēšanas laikā). Gadījumos, ja sieviete nav spējīga pati novērst vaginismu, viņai pēc palīdzības būtu jāvēršas pie psihoterapeita vai seksologa.

3. Pilnībā nepārplēsta jaunavības plēve.
Dzimumdzīve jau tiek piekopta ilgāku laiku, bet uzsākot dzimumkontaktu rodas sāpes, kuras dzimumakta laikā mazinās un beigās var pilnībā izzust. Parasti jaunavības plēve sākuma neplīst, bet tiek iestiepta vai nedaudz ieplīst un tā var saglabāties. Daļā gadījumu, jaunavības zaudēšana, tīri no anatomiskā viedokļa, notiek tikai pirmo dzemdību laikā! Bet līdz tam dzimumakta sākumā saglabājas neliela diskomforta sajūta, kamēr makstī tiek ievadīts dzimumloceklis un pēc dažām frikcijām tās izzūd. Šādu situāciju var atvieglot pastiprināta lubrikanta lietošana uzsākot dzimumaktu.

4. Iekaisuma procesi.
Ja ir nepatīkamas izjūtas – sāpes, nieze, sausuma vai noberzuma sajūta un tās rodas makstī dzimumakta laikā vai uzreiz pēc dzimumakta, tā iemesls visticamāk ir iekaisuma process, un būtu nepieciešams vērsties pie ārsta. Ārstēšanās procesu būtu jāveic abiem partneriem vienlaicīgi. Šādās situācijās izmeklējot vīrieti, infekcijas ierosinātāju atklāj ļoti reti, jo parasti infekcijas perēklis ir priekšdziedzeris un vīrietim var nebūt nekādas sūdzības. Bieži iekaisuma procesus izraisa mikrobi, kuri netiek pieskaitīti pie seksuāli transmisīvajām slimībām, tās var būt sēnītes, zarnu nūjiņas, stafilokoki uc.

5. Saaugumi.
Sāpes var radīt saaugumi, kuri radušies pēc olnīcu vai zarnu trakta iekaisumiem. Ja pēc apsaldēšanās, aizcietējumiem vai mīksta vēdera izejas mēdz būt smeldzošas sāpes vēdera lejasdaļā, tad pastāv liela iespēja, ka Jums ir izveidojušies saaugumi mazajā iegurnī. Saaugumus novēro lielākajai daļai sieviešu, bieži tie nerada nekādas sūdzības. Daļai tās rada sāpes un diskomfortu pie lielākas fiziskas slodzes, ginekoloģiskās izmeklēšanas laikā un protams arī dzimumakta laikā. Šīs sāpes no iepriekš aprakstītajām atšķiras ar to, ka tās ir jūtamas vēdera dziļumā, to rašanās ir atkarīgas no seksa pozas un dzimumakta ātruma. Piemeklējot atbilstošas pozas un dzimumakta ātrumu no šīm sāpēm ir iespējams izvairīties.

6. Traumas, plīsumi un šuves, kas radušās pēc dzemdībām vai operācijas.
Ārstēšana var būt ķirurģiska vai arī konservatīva, paralēli trenējot mazā iegurņa muskuļus un attiecīgu pozu izvēle.

7. Endometrioze.
Šo diagnozi sievietes bieži pašas sev uzstāda vadoties no smērējošiem izdalījumiem, kuri rodas pirms un pēc mēnešreizēm. Galvenais endometriozes simptoms ir sāpes, kuras rodas pirms un pastiprinās mēnešreižu laikā, un pāriet beidzoties mēnešreizēm. Ja rodoties izdalījumiem nav sāpes, tad tā nav endometrioze. Ja izdalījumi rodas kopā ar sāpēm un sāpes rodas dzimumakta laikā, tad tas var liecināt par endometriozi.

8. Venozā stāze.
Neregulāra seksuālā dzīve, regulāra orgasma nesasniegšana, atturēšanās, neapmierinātība ar esošajām seksuālajām attiecībām rada asins atplūdes traucējumus – rodas asins sastrēgums mazajā iegurnī. Sākuma periodā rodas smaguma sajūta, diskomforts, ilgstošas trulas sāpes pēc dzimumakta. Vēlākā periodā, regulāra dzimumdzīve rada maksts sieniņu pietūkumu (tūsku) un tā kļūst sāpīga no pieskāriena (dzimumlocekļa ievadīšanas) – rodas akūtas sāpes uzsākot dzimumaktu. Šāds stāvoklis sieviete ir ne tikai nepatīkams, bet ir arī bīstams, jo tas var veicināt dažādas ginekoloģiskās slimības: dzemdes miomu, endometriozi, mastopātiju, olnīcu disfunkciju uc. Biežāk šādas problēmas novēro sievietēm, kurām ir tendence uz varikozo kāju vēnu iekaisumiem.

Sievietei pašai būtu jāiemācas sasniegt apmierinājumu un nepieciešamības gadījumā jāpalīdz partnerim novest sevi līdz orgasmam. Ārstēšanā tiek izmantotas ginekoloģiskās masāžas un fizioterapija.

9. Iegurņa nervu neiralģija.
Sāpes iegurņa sānos, kas pie pieskārieniem pastiprinās (dzimumakts, ginekoloģiska izmeklēšana), bieži mēdz būt akūtas, kas atgādina šāvienu un bieži izstaro uz kājām. Neiralģija (nervu sāpes) var rasties jebkurā vietā: sejā, starpribu neiralģija un var būt arī iegurņa neiralģija. Nervs var iekaist pēc apsaldēšanās. Ārstē tāpat kā jebkuru neiralģiju: sildošas ziedes, piparu plāksteri, pretiekaisuma preparātus, fizioterapija utt.

10. Nepietiekams miklums.
Iemesls var būt psiholoģisks – nevēlēšanās intīma tuvība, zemapziņai nepieņemams partneris, hormonāli traucējumi (pēcdzemdību periodā, hormonālās kontracepcija, menopauze). Bieži iemesls ir arī nepietiekošs uzbudinājums, pārāk īsa priekšspēle. Būtu jānovērš esošie traucējumi un slīdamības uzlabošanai jāizmanto lubrikanti vai speciāli intīmie gēli, kurus var iegādāties aptiekās.

Sāpes seksuālo kontaktu laikā nerada:

dzemdes kakla erozija;
dzimumorgānu nesaderība. Maksts ir ļoti elastīga un, ja arī Jūsu vīrietim ir ļoti liela izmēra dzimumloceklis, kas gan ir ļoti reti sastopams, seksuālo kontaktu laikā tas nebūs sāpju iemesls. Sāpes varētu radīt gigantiska izmēra dzimumloceklis, bet šāda dzimumlocekļa īpašnieki Latvijā ir uz pirkstiem saskaitāmi un diez vai Jūsu partneris ir viens no viņiem!


Tātad, sāpes dzimumakta laikā ir signāls, kaut kas nav kārtībā – vai nu ir kāda slimība vai arī pie vainas ir jūsu psiholoģiskais stāvoklis. Ar sāpju starpniecību organisms dod signālu, ka ar viņu nav viss kā nākas un mēģiniet ieklausīties šajā organisma saucienā pēc palīdzības.

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 11:20

Mūjābels

Onānisms ir nenormālība cilvēka dzīvē. Par onānismu sauc mākslīgu dzimumorgānu uzbudināšanu, lai izsauktu pašapmierināšanos ar labsajūtu (orgasmu) un sēklas noiešanu (ejakulāciju). Onānisms stipri atšķiras no normālā dzimumakta. Te dzimumlocekļa uzbriedums (erekcija) un sēklas noiešana tiek izsaukti tikai ar vietēja kairinājuma palīdzību. Nav arī garīgā pārdzīvojuma, ko normāli rada pretēja dzimuma pārstāvis un kas savukārt spēcīgu emociju veidā dod refleksu muguras smadzeņu erekcijas un ejakulācijas centriem. Arī izraisītos orgasmos (labsajūtā) ir atšķirība. Ja pēc normāla dzimumakta iestājas nomierinoša sajūta ar vispārējā stāvokļa uzlabošanos, tad pēc orgasma, ko izraisa ar onānismu, neraugoties ar nelielu atvieglojuma sajūtu, iestājas vispārēja nomāktība un cilvēks jūtas nospiests.
Normālā dzimumaktā garīgā pārdzīvojuma radīšanai ļoti liela nozīme ir sievietei, tās personībai, ārējam izskatam, takta izjūtai un erotiskai audzināšanai. Onānisma gadījumā visa šī kompleksa iztrūkst. Te to aizstāj pārkairināta erotiska fantāzija vai arī mākslīga dzimumorgānu kairināšana.
Viens no onānisma ļaunumiem ir tas, ka to iespējams izdarīt ļoti bieži, jo nav nepieciešams spēcīgs dzimumlocekļa uzbriedums, kamēr normālu dzimumaktu bez tā nevar veikt.
Onanēt parasti sāk bērnībā vai jaunībā, pa lielākai daļai tad, kad organisms vēl nav ne garīgi, ne arī fiziski nobriedis dzimumdzīvei. Pie onānisma zēns bieži vien nonāk nejauši: mazgājoties, aizskarot dzimumlocekli, vai arī lasot erotisku literatūru, pārdzīvo dzimumuzbudinājumu. Tomēr pa lielākai daļai onānisma izsaukšanā vainojama apkārtējā sabiedrība un vide, kādā zēns aug.
Galvenais onānisma ļaunums ir negatīvā ietekme uz centrālo nervu sistēmu. Parasti onānists (cilvēks, kas onanē) izjūt stāvokļa nedabīgumu, zina, ka onanēt ir neveselīgi, ir dzirdējis dažādus biedinošus nostāstus par onānisma sekām, un tomēr vājā rakstura dēļ nevar no tā atteikties. Un tā ar katru jaunu onānisma aktu tikai padziļinās augošā mazvērtības sajūta un pretīgums pašam pret sevi.
Cilvēks kļūst nervozs, satraukts, neapmierināts, vairās no sabiedrības, meklē vientulību. Pamazinās darba spēja, pavājinās atmiņa. Tā turpinoties ilgāku laiku, onānisms var veicināt smagu neirožu rašanos, bet nopietnākos gadījumos pat psihiskus traucējumus.
Bez traucējumiem centrālajā nervu sistēmā onānisms rada novirzes arī tieši pašos dzimumorgānos. Tās parasti izraisa pārmērīgi pielietotais mehāniskais kairinājums un ilgstošais asins pieplūdums dzimumorgāniem. Te jāmin priekšdziedzera iekaisums, sēklas izciļņa un urīnkanāla mugurējās daļas iekaisumi. Nereti novēro arī dzimumlocekļa priekšādiņas iekaisumu, pat sastrutojumu.
Ilgstoši un bieži piekopts onānisms var izraisīt traucējumus arī vēlākā dzimumdzīvē, jo ļoti bieži onānētājam veidojas uzskats, ka sakarā ar piekopto pašapmierināšanos viņš vairs nespēs veikt normālu dzimumaktu. Cilvēks zaudē ticību sev.
Tā bieži vien onānisms var būt par psihiskās impotences (dzimuma nespēka) cēloni, jo ilgstoši – no pašas jaunības – onanējot, izveidojas nepareizi nosacījuma refleksi un normālie seksuālie kairinājumi ko izraisa pretējā dzimuma pārstāvis, ir nepietiekami, lai rastos normāls dzimumuzbudinājums.
Onānisms pakļauj cilvēku dažādām saslimšanām, tādēļ tas uzskatāms par ļaunu un nevēlamu paradumu, pret kuru jācīnās kā pašam cilvēkam, tā arī visai sabiedrībai.
Ja zēns, nonācis sliktā vidē, iepazinies ar onānismu, ari arī nejauši nonācis pie tā, tad vēl nav „briesmīga nelaime”, jo reti piekopts onānisms, kas nesaistās ar dziļākiem pārdzīvojumiem un nav vēl kļuvis par dzīves nepieciešamību, nerada nekādas ļaunas sekas. Tādēļ, lai šie atsevišķie onānisma gadījumi nekļūtu par nepieciešamību, onānētājam noteikti jācenšas atbrīvoties no šī ļaunā paraduma. Lai atbrīvotos no onānisma, nepieciešams stiprs gribas spēks. Cīnīties pret onānismu, protams, nākas ļoti grūti, bet atradināties no tā ir iespējams.
Nepieciešams pilnīgi izmainīt dzīves režīmu. Jācenšas visu brīvo laiku aizpildīt ar interesantām nodarbībām, visieteicamāk pievērsties kādam no sporta veidiem, uzņemties sabiedriskus pienākumus. Cilvēkam ar vāju gribasspēku jāvairās no vienatnes, jāizvēlas sabiedrība ar veselīgiem dzīves uzskatiem, pilnīgi jāatsakās no alkohola un nikotīna, jo tie atstāj kairinošu ietekmi uz dzimumsfēru. Tāpat jāizvairās no literatūras un filmām, kur skartas erotiskas tēmas.
Ja cilvēks jūt, ka nespēs pats saviem spēkiem tikt galā ar ļauno ieradumu, vēlams griezties pie ārsta vai zēnam pie vecākiem, lai kopīgiem spēkiem atrastu pareizo pieeju šim tik svarīgajam jautājumam.
Nepareizi rīkojas vecāki, kas, uzzinājuši, ka zēns onanē, viņu kaunina, baida vai pat sit. Neaizmirsīsim, ka vislielāko ļaunumu onānisms atstāj tieši uz nervu sistēmu sakarā ar bailēm no visām tām briesmām, kas onānētāja uztverē viņu neglābjami sagaida nākotnē. Tieši ģimenei ir jābūt tai vietai, kur zēnam, kļūstot par jaunieti, jāizveidojas veselīgām, normālām attiecībām pret dzīvi. Vecākiem ar vislielāko smalkjūtību un dziļu takta izjūtu jāseko ne tikai sava bērna garīgai, bet arī fiziskai attīstībai.
Jau no mazotnes zēns ir jānodarbina atbilstoši viņa vecumam un fiziskai attīstībai. Nedrīkst pieļaut, ka zēns bezdarbībā vāļājas pa gultu un rotaļājas ar savu ķermeni. Zēna klātbūtnē noteikti vajadzētu atturēties no sarunām ar erotisku nokrāsu, divdomībām vai atklātām rupjībām. Liela vērība jāvelta zēna higiēnai. Nekādā gadījumā nevajag zēnā ieaudzināt pretīguma vai kauna sajūtu pret atsevišķām ķermeņa daļām, bet gan ļoti taktiski, bērnam saprotamā veidā paskaidrot un ieaudzināt pareizu pieeju visiem šiem intīmajiem jautājumiem, kas vēlākā dzīvē palīdzēs novērst daudz nepatīkamu sarežģījumu. Jāseko arī literatūrai un filmām, par kurām interesējas zēns, tāpat vecākiem labi jāpazīst tā vide, kurā savu brīvo laiku pavada viņu bērns.
Liela nozīme ir arī nakts režīmam. Gulēt bērns jāliek īsi pirms iemigšanas. Nevēlams paradums ir lasīšana gultā. Guļas vietai jābūt ar cietu pamatu, pilnīgi nederīgi ir dūnu pēļi un segas. Guļamtelpas nedrīkst pārkurināt. Diena jāuzsāk ar rīta rosmi un ieteicama norīvēšanās ar vājā sāls ūdenī samērcētu frotē dvieli. Viss tas spēcinās bērna organismu un veicinās veselīgu garīgo attīstību.
Tuvojoties zēna pārejas periodam, tieši vecākiem ir jābūt tiem, kas bērnu sagatavo dzīvei, bet nereti vēl ir gadījumi, ka ar šiem tik svarīgiem jautājumiem zēns iepazīstas uz ielas vai pagalmā no cietiem, šajos jautājumos jau „gudriem zēniem”.
Cīņā pret onānismu pati galvenā nozīme, protams, ir audzināšanai, sākot ar ģimeni mājās, tālāk skolā un beidzot – sabiedrībā.
Ja mēs pareizi audzināsim jaunatni ar veselīgiem dzīves uzskatiem, tad pavisam reti mums nāksies sastapties ar tādu neveselīgu parādību kā onānisms.

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 11:42

Drāzenis

āpat kā runči uz pavasari, uz vasaru aktivizējas dažādi radikālie seksuālo novirzienu pārstāvji. Tāpēc pameklēju kā šie pārstāvji ir jāsauc īstenībā, īstajos vārdos, lai netiktu pieļauti nekādi nevajadzīgi žargoni un izkropļojumi..

*** vai GEJS?


1. Mums visautoritatīvākais avots ir Konversācijas vārdnīca, un tur rakstīts: “***tija ir dzimuma dziņas apmierināšana, ievadot dzimuma locekli otra vīrieša tūplī. ***tiju piekopj alkoholiķi un garīgi deģenerāti”.


2. Jaunākajā latviešu svešvārdu vārdnīcā par vārdu gejs ir rakstīts: gejs – tas pats, kas *** (pie kam vārds *** nezin kāpēc ir iespiests treknajā drukā).


3. Par ***tu tajā pašā vārdnīcā ir teikts: „homoseksuāls vīrietis, vīrietis, kam ir dzimumsakari ar vīriešiem, zēniem. Šis vārds ir latviskojums no grieķu valodas vārda paiderastēs, kas ir savienojums no paidos + erastēs (zēni + mīlētājs)”.


4. Prestižajā enciklopēdiskajā juridisko terminu vārdnīcā Black’s Law Dictionary (angļu valodā, 1650 lappuses) ir dota šāda vārda ***tija definīcija: Krimināllikumā, nedabiska miesiska kopošanās vīrietim ar vīrieti, īpaši vīrietim ar zēnu; sodomijas paveids.



No šīm definīcijām arī izriet, ka anālie dzimumsakari starp vīrieti un sievieti juridiski netiek uzskatīti par ***tiju.

*** ir arī oficiāls juridisks termins, tāpēc to var lietot un neviens par to neko nevar pārmest.
Gejs (kura pamatnozīmes ir: līksms, jautrs, arī vieglprātīgs, izlaidīgs), ir žargonvārds un nekur netiek lietots kā juridisks termins.
Juridiskajā literatūrā un terminoloģijā arī angļu valodā tiek lietots tikai vārds ***, un nekādu sinonīmu šim terminam nav.

Tātad vārds *** ir tas pats, kas gejs. Vārds gejs ***tu un viņu atbalstītāju ausij droši vien skan muzikālāk, bet lietas būtību tas nemaina. Arī viņu tieksme uz jauniem zēniem nav noliedzama, tāpēc arī šajā ziņā nekādu viņu „goda un cieņas” aizskaršana nevarētu būt.

Tas, vai mēs lietojam vārdu gejs vai ***, ir tikai gaumes jautājums, vārds *** neapšaubāmi ir precīzāks, tiešāks un nepārprotamāks.

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 13:11

hvz

Baigi labais teksts. Drīkst nokopēt un izmantot arī citur?

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 13:32

Mūjābels

Kā veicināt sievietes ejakulāciju


Lūk, ko iesaka Dafna Morisona, britu viendzimuma mīlestības propagandētāja, un skandalozā raksta „Mīļā, tā bija pēdējā reize, kad atnesu mājās vīrieša smaku” autore:


Ievadiet divus pirkstus, ar spilventiņiem uz augšu viņas makstī. Cerams, ka Jums nav gari nagi – tas var traucēt. Sataustiet uz slidenās pulsējošās sieniņas mazu pauguriņu, nedaudz lielāku par pupiņu. Paglāstiet un piespiediet ar diviem pirkstiem. Spiediet pietiekami intensīvi, lai Jūsu mīļotā ejakulētu Jūsu plaukstā.


Tādā stāvoklī, muskuļi, ko saspiež pirms urinēšanas, nedarbojas, toties sasprindzinot un stimulējot tos vienlaicīgi, veicinās sievietes orgasmu (ejakulāciju). Un tie nebūs parasti smērējumi, bet gan diezgan paliels daudzums šķidra izdalījuma.


Kā veikt kunilingu


Lūk, kā apraksta ideālu kunilingu, rakstniece-lezbiete Ksaviera Holander, savā grāmatā „Par lesbiešu mīlestības mākslu”:


Noguldiet savu draudzeni uz muguras, zem gurniem paliekot spilvenu. Kājas jāatver plati un jāiztaisno. Lūpiņas būs viegli pavērtas, pateicoties atplestajām kājām, bet ar to nepietiek. Ar abu roku palīdzību, maigi cenšaties tās paplest pēc iespējas platāk, lai klitors būtu pilnībā atvērts, lai to ieskauj viegls vējiņš. Sāciet ar maigiem mēles glāstiem, augšā – lejā. Pamazām pievēršot uzmanību klitora apgabalam. Vadiet tam apkārt mēli, ik pa laikam tam pieskaroties – tā ir daudz labāk nekā to apstrādāt „pa tiešo”.
Jebkura nepārtrauktā vērstā uzmanība klitoram (neatkarīgi no tā cik prasmīga), drīz nomainīs baudu uz aizkaitinājumu, slimīga klitora apstrāde to var padarīt pat nejūtīgu. Skaistais sieviešu mīlestībā ir tas, ka nevienam no partneriem nav jānotur sava erekcija, jo sievietes var to darīt visu nakti, aizvedot līdz baudas augstākajam punktam, atkal un atkal.


Pirmais kunilinga noteikums – bezgalīgs baudas izpildījums. („Bezgalība – šausmīgs vārds”, kā apgalvoja kāds klasiķis. Tā vietā piedāvājam Jums izlasīt: „pietiekami ilgs turpinājuma brīdis, un tieši, minūtes desmit”). Lai sieviete nesasniegtu orgasmu pārāk ātri, novērsietiess no klitora, un sāciet darboties ar mēli apkārt maksts ieejai, ar katru piegājienu piekļūstot tuvāk un tuvāk. Šādi klitors varēs nomierināties, pirms atkal to aplaimosiet.


Kad beidzot viņa sasniegs orgasmu, centieties pēc iespējas maigāk sakļaut viņas klitoru ar savām lūpām, tādējādi izjūtot visvieglāko pulsu (to ir izdarīt grūti, bet pamēģiniet).

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 19:08

***tam- exhibicionistam GOGI

"Kad cilvēki jūs nicina un vajā," - saka Jēzus, - "esiet priecīgi un droši." (Jāņa 6:22)

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 21:20

G O G I

Idiņ - nepārliecinoši!

Bet man prieks par tavu baltkvēli!
Tā tikai norādā, cik slims esi.

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 21:27

G O G I

Tā es tevi mīlēju, tā es tevi mīlēšu.....

http://ru.fishki.net/picsw/082011/04/post/kartinki/kartinki-024.jpg

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 21:29

***tam-Exhibionistam GOGI

"Debesu valstība tuvu klāt pienākusi, nožēlojamais!" (Mat. 4:17)

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 21:54

G O G I

Man prieks par tavu baltkvēli, plānprātīgias idiot!

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 22:14

G O G I

Jo cilvēks, kas ir kroplis, lai Man netuvojas
3. Moz. 21:18
Idiota kungs sāk cepties ne pa jokam.

Tfu uz tevi - dzimumlocekļa priekšādiņas aplikuma kungs!

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 22:19

G O G I

Ikviens vīrs, kam ir gļotu pilēšana, šīs pilēšanas dēļ ir nešķīsts.

3. Moz. 15:3

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 22:22

G O G I

Forši teksti Jūsu pasaku grāmatā:

"Vai tad mans kungs mani sūtījis tikai pie tava kunga un pie tevis runāt šos vārdus, bet ne taisni pie tiem vīriem, kas stāv uz mūra, kam kopā ar jums būs jāēd savi izkārnījumi un jādzer savi mīzali?"

Jes. 36:12

Tu taču stāvi uz mūra, vai ne?

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 22:28

Ped Ex hibicionistam Gogi

"Bet ja jūs tā nedarīsiet, redzi, tad jūs būsiet tā Kunga priekšā apgrēkojušies, tad jūs izjutīsiet savus grēkus, kad tie jūs atradīs" (4. Mozus 32, 23)

Neviens cilvēks nevar izbēgt no saviem grēkiem. Katrs grēks, ko esam darījuši, mūs atradīs, sauks pie atbildības un prasīs atskaiti. Vēl neviens cilvēks nav bijis, kas būtu padarījis kādu grēku, un kam par to nebūtu bijis vienā vai citādā ceļā jāsamaksā. Nav bijis neviens cilvēks, kam par katru padarītu grēku nav bijis jācieš zaudējums. Vēl nekad visā pasaulē nav ticis padarīts grēks, kas būtu nācis par labu tam, kas to padarīja. Tā ir lielākā aplamība, ko jebkad cilvēks būtu izdarījis, — iedomāties, ka viņš var kaut ko panākt, darīdams nepatiesību vai ļaunumu. Vai tu kaitē citam darot ļaunu, vai nē, — viena lieta ir skaidra, ka tu noteikti kaitē sev pašam.

Mūsu klausītāju vidū noteikti ir daudzi vīri un sievas, jaunieši un jaunietes, kuri nodomājuši šovakar padarīt kādu ļaunu darbu. Pirms tu šajā rakstā ieskatījies, tavs plāns grēku darīt jau bija gatavs. Es gribu jums sacīt, kā Mozus sacīja Rubeņa un Gada bērniem: «Esi pārliecināts, ka tavi grēki tevi atradīs.» Tu nevari no viņiem izbēgt. Tev vajadzēs ciest tā grēka dēļ, ko tu esi nodomājis darīt, vai arī esi jau padarījis. Nav ko šaubīties, ja kāds cilvēks ieliek roku ugunī, ka viņa roka sadegs. Tikpat skaidrs ir, ka, ja cilvēks dara grēku, viņam būs par to jācieš par katru padarītu grēku. Tu vari izbēgt likumam, bet tu nevari izbēgt tavu grēku sekām. Tu vari izbēgt cilvēku likumiem, bet tu nevari izbēgt Dieva likumiem. Tādas vietas nav, kur cilvēks varētu tā paslēpties, ka viņa grēks viņu nevarētu atrast. Šeit uzrādīšu dažus ceļus, kā cilvēku atrod viņa grēki.
1.GRĒKS ATROD CILVĒKU SABIEDRĪBAS LIKUMU NEIZPILDĪŠANĀ
Likumu izpildīšana cilvēces sabiedrībā, zināms, nav vienmēr pilnīga, un tomēr ir jābrīnās, ka ļaudis, kuri pārkāpj likumu, tiek ātrāk vai vēlāk saukti pie atbildības. Dažam cilvēkam veikli izdodas izbēgt likuma noteikumiem dienām, nedēļām, mēnešiem un pat gadiem ilgi, bet visu laiku vinš auž tīklu, kas diezgan droši viņu galu galā satvers. Šeit ir kāds piemērs. Dažus gadus atpakaļ Čikāgā tika izdarīts kāds noziegums. Slepenpolicisti ķērās pie darba, lai kļūtu noziedzniekam uz pēdām. Bet visi mēģinājumi bija velti. Kādā dienā kāds no policistiem stāctīja man par šo notikumu. Mēs patlaban jau bijām gatavi šķirties. Viņš bija kļuvis jau turpat bezcerīgs atrast risinājumu. Piepeši man domas saistīja kāds jauns cilvēks, kurš vēl nemaz nebija aizdomās kritis; cilvēks, kurš tā bija pratis izjaukt visas pēdas, ka nevienam nebija nācis prātā viņu turēt aizdomās. Divu stundu laikā šis cilvēks bija arestēts un pilnīgi atzinās noziegumā. Tas ir brīnišķīgi, ka noziegums nāk gaismā. Grēks cilvēku atrod un nostāda viņu visu ļaužu priekšā kā noziedznieku.
2.GRĒKS ATROD CILVĒKU VIŅA PAŠA MIESĀ
Ja kādam cilvēkam nav jānes atbildība par savu grēku likuma un tiesas priekšā, tad viņam jāatbild tādai tiesai, kur nav nekāda izvairīšanās vai piekukuļošanas iespēja. Tās ir miesīgas ciešanas par tikumības pārkāpumiem. Netikai daudzas slimības seko zināmiem grēkiem, bet noteikti var sacīt, ka starp tikumību un veselību ir visciešākās saites. Katram grēkam ir fiziskas jeb miesīgas sekas. Ciešanas, kas seko dažiem grēkiem, neatklājas tik ātri, kā miesīgas ciešanas pēc zināmiem, vispārpazīstamiem netikumiem, un tomēr tas ir fakts, ka katram grēkam seko miesīgas ciešanas. Cilvēks, kas grēko, cietīs to savā miesā. Viņa grēks viņu atradīs. Nepaiet gandrīz neviena nedēļa, kad kāds pie manis nenāktu, ciezdams no viena vai otra fiziska ļaunuma, kas ir vienkārši sekas viņa paša grēkiem. Cik daudz ir jaunu cilvēku, kuri redz citus ciešam briesmīgas sekas, pārkāpjot Dieva likumus, un tomēr paši iet «kā vērsis uz kaušanu». Viņi iedomājas, ka ir izņēmums tieši viņiem. Bet dabiskā likumā nav izņēmuma. Jebkāds nedabīgs vai netikumīgs darbs taps atmaksāts ar sodu. Kāpēc ir tik daudz vīriešu ar salauztām miesām un sadragātām smadzenēm? Dieva likumu pārkāpšana! Grēks ir viņus atradis. Kāpēc tik daudz salauztas sievietes? — Dieva likumu pārkāpšana — jūsu grēki ir jūs atraduši.

Zināms, slimība var būt iedzimta vai kāda nelaimes gadījuma rezultāts, bet ja mēs izdalītu visas slimības, kuras ir tieši vai netieši mūsu pašu grēku sekas, tad mēs būtu pārsteigti, cik maz ir pārējās, no mūsu grēkiem neatkarīgās, slimības. Daudzi slaveni jauni cilvēki ir bijuši vainīgi vienā vai otrā grēkā, un tā sekas ir bijušas — miesīgas ciešanas un garīgo spēju zaudēšana. To pašu var sacīt par daudzām jaunām sievietēm, kuras citādi ir vērtīgi cilvēki. Ņemsim, piemēram, dusmu grēka. Vai tāds grēks atstās sekas viņa miesā? — Katrā ziņā. Dusmas izjauc asinsriti, kaitē kuņģim, smadzenēm, nerviem. Visos gadījumos dusmu izpausme ir veselībai kaitīga. Daudzreiz dusmas paralizē dažādus orgānus un noved pie triekas un nāves.

Kādā draudzē, kur es biju par mācītāju, vienu mūsu draudzes diakonu ķēra trieka, ar ko viņš arī nomira. Vēlāk dzirdēja sakām, ka šī trieka cēlusies no tā, ka šis, citādi slavējams vīrs, ļoti uzbudinājies kādā politiskā diskusijā. Ir pat apbrīnojami, cik dažādos veidos, gan tieši, gan netieši, mūsu grēks mums seko un atrod mūs mūsu pašu miesā. Cilvēk, pirms izdari grēku, apstājies un padomā brīdi par šiem vārdiem: «Nepievilies, tavs grēks tevi atradīs!» Ja nekur citur, tad tavā paša miesā. Par katru izdarītu grēku tev būs jānes fizisks sods.

Grēks atrod cilvēku viņa raksturā. Katrs padarītais grēks degradē cilvēka raksturu. Šis ir vēl viens ceļš, uz kura mūsu grēks mūs atrod, un pie tam vēl izteiktākā veidā, nekā saņemot sodu pie likuma pārkāpuma vai izciešot grēku sodu mūsu miesā.

Katrs grēks dzemdē morālisku slimību. Slimības baciļu pilna miesa nav vēl tik liels ļaunums, kā grēka baciļu pilns raksturs. Tu nevari izsacīt melus, nesaindējot savas morāles asinis un, līdz ar to, nesaindējot un nebojājot savu tikumību. Vai tu domā piekrāpt kādu cilvēku tirdzniecības darījumos un neciest šī grēka izpausmi savā raksturā daudz vairāk, nekā piekrāptais to jutīs kā materiālu zaudējumu? Vai tu domā, ka vari darba darītājam noblēdīt pienākošos algu un pats neciest daudz lielāku zaudējumu sava rakstura veidošanā un morāliskā krišanā? Vai tu, vīrieti, domā, ka vari darīt pārestības savam tuvākam viņa ģimenes dzīvē iejaucoties; un vai tu, sieviete, domā, ka izjaucot vīrieša dēļ kādu laulības dzīvi, tu nejutīsi nāvi nesošu vainu savā raksturā, kas līdzīgi briesmīgai vēža slimībai, nesīs briesmīgu gala iznākumu? Vai tu domā, ka lasot kādu neķītru grāmatu jeb klausoties bezkaunīgus stāstus, tu nebojāsi savu raksturu, kas beidzot noved izvirtībā un amorālā dzīvē? Vai tu domā, ka pārkāpjot Dieva Vārdā uzrakstītos šķīstas un svētas dzīves likumus, tavā sirdī un miesā neizveidosies grēka tumšie bezdibeņi un tas neatstās sekas tavā raksturā?

«Nepievilieties! Dievs neļaujas apsmieties. Jo ko cilvēks sēj, to tas arī pļaus. Kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet kas sēj garā, tas pļaus no gara mūžīgo dzīvi.» (Galatiešiem 6, 7. 8) Jebkurš cits likums var palikt neizpildīts, bet šis likums paliek mūžīgs un negrozāms. Vīrieša grēks vai sievietes grēks vienmēr atdzims viņu raksturos un kļūs par viņu otro dabu.
3. GRĒKS TEVI ATRADĪS TAVĀ APZIŅĀ
Daudzos gadījumos un daudzos veidos ir iespējams grēku apslēpt, bet to nevar paslēpt no savas sirdsapziņas. Dievs savā žēlastībā tevi tā ir radījis, ka grēka apziņa tevi ved pie pašnotiesāšanas un apziņas mokām. Ak, cik daudz no lasītājiem savā sirdī nes visdziļākās mokas un rūgtus apziņas pārmetumus par padarītiem grēkiem! Nekādas miesas ciešanas nav līdzīgas apsūdzošas sirdsapziņas mokām. Apsūdzošā sirdsapziņa ir elle virs zemes. Nekāda cilvēcīga mīlestība, nekādas atrakcijas un apreibinoša mūzika, nekāda alkohola vai citāda veida narkotiskas vielas nevar aizdzīt sirdsapziņas apsūdzību, nedz apklusināt viņas nemitīgi degošo kvēli dvēselē. Senais latīņu dzejnieks Juvenals pareizi ir teicis:

Ak, tici man, pār mokām, kuras dzejnieks dzied.
Tās dedzinošās mokas pāri iet —
Ko sajūt tas, kas nebeidzamā korī
Nes paša sirdī savu prokuroru

Ak, ir vieta, kur mūsu grēki mūs atradīs — katru no mums. Nešaubies par to, mans draugs. «Nepievilies — tavs grēks tevi atradīs!» Lai arī viņš būtu apslēpts likuma kalpam, pat no jebkāda cita cilvēka acs. Bet kādā dienā tavs grēks runās nepārprotamu valodu uz tavu apziņu. Un tad — piesargies! Tas grēks, ko tu šodien gribi darīt, izliekas pievilcīgs un salds, bet pēc tam, kad tas padarīts, viņš nebūs ne patīkams, ne salds. Tavs grēks tevi atradīs un tev būs jācieš. Ak, cik ļoti daudz tev vajadzēs ciest!

Noslēdzot šo patiesību, vēlos sacīt, ka tas fakts, ka tavs grēks tevi noteikti atradīs — satiekoties ar taviem līdzcilvēkiem, tavā miesā, tavā raksturā, tavā apziņā — viss tas, neapšaubāmi, norāda uz morāliskā Valdnieka eksistenci pasaulē. Viss visā pasaules universā ir saskaņots ar tikumību. «Pat zvaigznes savos ceļos karo pret Siseni». (Soģu 4, 2.) Dieva pasaules satversmē viss ir apvienots, lai sodītu grēku un atalgotu labo. Visu to redzēt, un tad vēl šaubīties par Dieva esamību, kā to māca Bībele, ir vislielākā ģeķība. Bet ir vēl cita vieta, kur tavs grēks tevi atradīs:
4. ...UN TAS IR — TAVOS BĒRNOS
Tā ir viena no grēka briesmīgām lietām, ka viņa lāsts krīt ne vien uz mums, bet arī uz mūsu bērniem. Dievs piemeklē tēvu grēkus pie bērniem. Tu vari sūdzēties, cik tev patīk, bet tas ir neapšaubāms fakts. Nav nekādu šaubu, ka mūsu grēki mūs atrod mūsu bērnos. Pieņemsim, šeit ir kāds dzērājs. Iespējams, kāds no viņa dēliem paliks arī par dzērāju. Varbūt tu neesi liels dzērājs, bet vari būt drošs, ka tavs lāsts pāries vairāk vai mazāk uz taviem bērniem. Es atceros kādu vīru. kas pastāvīgi, lai gan mēreni, dzēra. Viņam bija trīs dēli. Es nedomāju, ka tas cilvēks bija jebkad savā mūžā piedzēries. Viņš pat nicināja dzērājus. Bet viņš smējās par pilnīgiem atturībniekiem. Un kāds bija iznākums? — Visi viņa dēli kļuva par dzērājiem. Jaun-Anglijā, kādā pilsētā pazinu kādu jaunieti, kas piederēja pie vienas no labākām ģimenēm. Es nedomāju, ka viņas tēvs bija dzērājs, viņš dzēra ļoti mēreni, bet viņa meita iemantoja dzeršanas kāri, kura viņu pilnīgi pārvarēja. Viņa palika par hronisku dzērāju. Šad un tad viņa aizbēga no mājām, aizbrauca uz Bostonu, un kad to uzmeklēja, tad atrada viņu vissliktākās vietās briesmīgi piedzērušos. Viņas tēva grēks bija viņu atradis. Ņemiet, piemēram, stipru dzērienu pārdevēju. Tāda cilvēka grēks, droši vien, atradīs viņu viņa bērnos. Kāds no maniem draugiem man sacīja, ka viņš nekad nav pazinis tādu stipro dzērienu pārdevēju, kura lāsts agrāk vai vēlāk netrāpītu viņa paša ģimeni. Man parādīja kādu vīru Amerikas pilsētā, kurš bija darījis visu iespējamo, lai apgāztu sātības principus tanī pilsētā ar kādas dzertuves atvēršanu. Divi viņa ģimenes locekļi savu dzīvi beidza briesmīgā nāvē dzeršanas dēļ...

Laulības pārkāpēja grēks atradīs viņu viņa bērnos. Lai viņš pielūko, uz kādiem ceļiem ies viņa meita. Kāds ievērojams vīrs, visādi slavējams, iekrita tādā grēkā. Tikai nedaudzi to zināja. Viņa sieva par to zināja un augstsirdīgi viņam piedeva. Bet viņa grēks atrada viņu viņa paša ģimenē. Viņa meita krita par upuri kādam izvirtulim. Ak, vīri un sievas, kuri esiet domājuši darīt šovakar kādu grēku, pielūkojiet, ka jūs neievedat to lāstu jūsu pašu ģimenēs. Patreiz grēks izskatās pievilcīgs. Liekas, ka būtu vērts to darīt, bet tie ir maldi. Nav vērts grēku darīt. «Nepievilieties, jūsu grēki jūs atradīs!» Ir vēl viena vieta, kur tavs grēks tevi atradīs:
5. ... UN TAS BŪS MŪŽĪBĀ
Šī zemes dzīve vēl nav viss. Ir arī nākamā dzīve un mūsu darbi un viņu sekas mūs pavadīs aiz kapa. — Ja tavs grēks tevi neatradis šeit, — tad viņš tevi atradīs mūžībā. Par to nav ne mazākās šaubas. Mūžībā mēs pļausim katra grēka augļus, ko sējam šeit virs zemes. Dažreiz liekas, it kā lietas ietu savu virzienu un to neapturētu taisnas rokas. Viens otru apkrāpj un dara pāri, atraitnes un bāreņi tiek apkrāpti, daži iedzīvojas uz citu rēķina un noved tos līdz ubaga spieķim, lai tikai vairotu savu bagātību, un neviens nesauc tos pie atbildības. Bet tā tas nebūs vienmēr. Dievs vedīs tos tiesā un prasīs no viņiem stingru atbildību, un daži labdarības ziedojumi, ko tie devuši no savas nepareiza ceļā iegūtas bagātības, neaptumšos Svētā un taisnību mīlošā Dieva acis. Viņiem būs jācieš. Vīrieši dažreiz liek valgus nevainīgu jaunavu ceļā, kuras pazaudē savu godu un beidzot mirst priekšlaicīgā, nesvētā nāvē, un neviens nesauc tādus dvēseļu samaitātājus pie atbildības. Dažs labs tāds pavedējs lielās ar to pat labāko sabiedrību aprindās, un par to tiek apbrīnots un celts godā. Bet tā tas nebūs vienmēr. Viņa grēks viņu atradīs, ja ne šeit, tad mūžībā. Tur viņš stāvēs visa priekšā apkrauts ar negodu un neslavu un izmests pēc Dieva taisnās tiesas sprieduma mūžīgā pazušanā.

Cilvēks tagad nicina Dievu, smejas par Viņa vārdu un min zem kājām Viņa Dēlu, cilvēces Pestītāju Jēzu Kristu, un Dievs vēl viņiem atļauj dzīvot. Viņš tos vēl nesauc pie atbildības. Bet tas ir tāpēc, ka «pļauja vēl nav ienākusies», grēka augļi vēl nav nogatavojušies. Bet tā tas nebūs vienmēr. «Nepievilies, tavs grēks tevi atradis!» — «Kungs Jēzus atklāti parādīsies no debesīm ar savas varenības eņģeļiem uguns liesmās un turēs tiesu par tiem, kas Dievu neatzīst un kas neklausa mūsu Kunga Jēzus evaņģēlijam. Tie kā sodu saņems mūžīgu pazušanu no tā Kunga vaiga un Viņa varenās Majestātes». (2. Tesaloniķiešiem. 1) «Nepievilies, tavs grēks tevi atradīs.»

Mūsu teksta pamata patiesība ir neapšaubāma. Visa vēsture apliecina šī Dieva Vārda patiesību un pierāda to. Katra cilvēka piedzīvojums ir viņas apstiprinājums. Tu nevari grēkot un neciest par savu grēku. Tavs grēks atradīs tevi cilvēces sabiedrībā vai tavā paša miesā, tavā raksturā, apziņā vai tavos bērnos, vai mūžībā, vai arī visās pieminētās dzīves norisēs. Vai ir kāds no lasītājiem kas šodien nodomājis grēkot? Jebkura dzīve līdz šai dienai ir bijusi viens nepārtraukts grēks, viena dziļa, tumša, briesmīga neticība. Tad pārtrauc no šī acumirkļa savu grēcīgo dzīvi! Es lūdzu tevi, neej dziļāk grēkā! Tu to nožēlosi. Tu samaksāsi par to pārāk dārgu maksu. Tavs grēks tevi atradīs.

Bet daudzi no mums ir jau grēkojuši, un mūsu grēki ir jau mūs atraduši. Ko lai mēs darām? Bēdziet pie KRISTUS! Es jums esmu pasludinājis Dieva taisnās prasības šodien. Bet tagad vārds par evaņģēliju. Ir tikai viens ceļš, kā izglābties no bauslības soda, un tas ir — evaņģēlija pasludinātā Dieva žēlastība. — «Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta». (Gal. 3., 13.) Bēdz pie Viņa tūlīt. Viņš sauc: «Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt». (Mat. ev. 11.. 28.) Nāc — nāc tūlīt!

pirms 6 gadiem, 2011.08.04 23:50

Pievieno komentāru