Ģimenes ceļojums ciemos pie radiem, pa studiju takām un interesantākajām vietām ASV (FOTO)

ASV esmu bijis vairākkārt. Pirmais un iespaidīgākais ceļojums bija tālajā 1991. gadā, kad radi no ASV uzaicināja piecu nedēļu vizītē. It kā bijām neatkarīgi, bet izlidojām no toreiz Ļeņingradas, kā arī biju spiests izņemt PSRS pilsoņa ārvalstu pasi. Man nesen bija palikuši sešpadsmit – biju nolēmis uzreiz būt Latvijas pilsonis, bet diemžēl palicis šāds PSRS suvenīrs. Kaut arī tie bija pārmaiņu laiki, kad vēl nebijām veikalos pat redzējuši kivi, un plaukti joprojām bija pustukši, ceļš uz Ļeņingradas lidostu lika novērot, ka mēs arī tad vismaz vizuāli dzīvojām labāk. Tas vēl vairāk paspilgtināja kontrastu, ko redzējām pēc deviņu stundu lidojuma uz ASV turpmāko piecu nedēļu laikā. Kopā ar vecvecākiem redzēju ASV austrumkrastu un vidieni un satiku daudzus radus no vecvecāku puses vismaz sešās vietās. Likās iespaidīgi, taču jau tad radās savs viedoklis par šo valsti un dzīvesveidu, kas nebūt nav sapņu valsts tēls.


Nakts Soltleiksitijā, olimpiādes pilsētā, un iespaidīgais Braisa kanjons. Īsts dabas brīnums! Kaut Lielais kanjons tiek uzskatīts par iespaidīgāko (un tas izmēru dēļ tā arī ir), Braisa kanjonu noteikti var saukt par izteiksmīgāko vai daudz interesantāku dabas veidojumu. Netālu no tā noteikti jāredz “Zirga pakavs” jeb “Horse­shoe Bend”, kas ir Kolorādo upes izveidots iespaidīgi dziļš pakavveida kanjons.

Pa ceļam uz Lasvegasu izbraucām “Route 66” jeb šī vēsturiskā lielceļa posmu, kas šosejas iztaisnošanas dēļ kļuvis neapdzīvots un esot bijis par iedvesmu multfilmai “Vāģi”. Tur arī Seagona – pagājušā gadsimta 60. gadu Amerikas lielceļu stilā. Tāpat bija savdabīgi nejauši redzēt spoku pilsētiņu, kur savulaik dzīvojuši kalnrači. Arī patlaban tā ir daļēji apdzīvota un nebūt nav Amerikas lepnuma seja. Savukārt Lasvegasas izklaides bulvāris jeb “Las Vegas Strip” ar saviem kazino ir jāredz. Pilsēta tuksneša vidū, kas izveidojusies par azartspēļu spēlētāju un daudzu tūristu galamērķi. Visa izklaide ir koncentrēta aptuveni piecu kilometru posmā ar daudziem kazino, Eifeļa torņa veidolā celtu spēļu zāli, “Madame Tussauds” muzeju, greznām viesnīcām, tai skaitā “Luxor” Ēģiptes piramīdas formā un “Trampa torni”.
 
Plānojot maršrutu, mums noteiktā laikā bija jānokļūst Mesā pie Fīniksas, kad tur notika “Pow Wow” jeb indiāņu kultūras festivāls. Nevar pat salīdzināt ar mūsu vietējas nozīmes deju svētkiem, tomēr tas deva ieskatu indiāņu kultūrā un viņu vēsturiskajās tradīcijās. Tuvojoties Fīniksai, krasi mainījās klimats. Oktobra beigās no ierastajiem aptuveni 20 grādiem pēc Celsija pēkšņi nokļuvām 36 grādos! Un vēl – lielizmēra kaktusi ir tiešām Fīniksas vizītkarte. Kā pie mums ceriņi, tā tur pie privātmājām vairākus metrus augsti kaktusi. Vienkārši pabraukāt pa privātmāju rajonu mums likās interesanta ekskursija. Un, jā, tajās dienās Fīniksā bija “Trampa rallijs” – tikšanās ar vēlētājiem. Dēls tur gribēja nokļūt, bet, protams, iekšā netikām. Ārpusē redzējām tikai priekšvēlēšanu emocijas. Vēl tagad mājās ir daži lielizmēra reklāmas suvenīri. Tad neticējam, ka Tramps tomēr vinnēs... Jāpiebilst, ka politiskās reklāmas tur sastopamas plašā spektrā pie privātīpašumiem, kas skaidri norāda saimnieka politisko pārliecību.


Foto: no personīgā albuma. Ceļojuma aprakstu lasiet 3. un 11. maija “Zemgales Ziņās”

Pievieno komentāru

Ceļojumi