Pilsētā ar Latgales vārtu atslēgām rokā (FOTO)

Līvānos Latgales Mākslas un amatniecības centrā – manas dzimtas šūpulītis un dažādi darbarīki no savulaik bagātākās reģiona saimniecības.

Doties uz Latgali man vienmēr ir īpaši. Vilina ne tikai Zemgales līdzenumam pretējais reljefs, kas krāsaini iemirdzas rudenīgās saules zeltā. Līkumotie ceļi un ezeri, kuri kā zili graudi izsēti pa visu plašo zemi. Bagātais kultūras mantojums. Sava valoda, kas aizvien uzstājīgāk dzirdama publiskajā telpā. Droši vien visvairāk vainīga ir «asins balss». Arī es paaudzi starpā esmu no tā pulciņa, par kuru Dagnija leģendārajā nupat 80. dzimšanas dienu nosvinējušā režisora Jāņa Streiča filmā «Limuzīns Jāņu nakts krāsā» zobojās: «Krievi mongoļu-tatāru jūgu izturēja, bet latvieši zem čangaļu jūga sabruks!» Nezinu, kā ar to sabrukšanu, taču saknes liek sevi manīt, padarot braucienu personīgu.


Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu lasiet 6.–12. oktobra «Zemgales Ziņās»


Pievieno komentāru

Ceļojumi