Pēc restaurācijas iesvētīts prinča Kārļa Jēkaba sarkofāgs (FOTO)

Klātesot Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas diecēzes bīskapam Hansam Martinam Jensonam, Kurzemes bruņniecības priekšsēdētājam baronam Klausam fon Hānam, LLU pārstāvjiem, Rundāles pils muzeja direktoram Imantam Lancmanim, restauratoriem un citiem muzeja darbiniekiem, šodien hercogu kapenēs iesvētīts prinča Kārļa Jēkaba sarkofāgs, kurš Jelgavas pilī atgriezies pēc restaurācijas.

Kā ziņots iepriekš, Rundāles pils muzejā pabeigta Kurzemes prinča Kārļa Jēkaba sarkofāga restaurācija un tas atgriezies Jelgavas pilī.

Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī ir lielākā šāda apbedījumu vieta Latvijā un viena no nedaudzajām valdnieku dinastiju apbedījumu vietām pasaulē, kas atvērta apskatei. Tajā atrodas 21 metāla sarkofāgs un deviņi koka zārki, kuros no 1569. līdz 1791. gadam apglabāti 24 Ketleru dinastijas un seši Bīronu dinastijas pārstāvji. Gadsimtu gaitā nežēlīgi postītas un izlaupītas, tagad kapenes atguvušas sākotnējo jēgu un izcila vēstures un mākslas pieminekļa cienīgu izskatu.

Kopš 20. gadsimta 70. gadiem par Kurzemes hercogu kapeņu vispusīgu saglabāšanu gādā Rundāles pils muzeja darbinieki. Nesagraujot šīs miera vietas jēgu, notiek sarkofāgu, zārku, tekstiliju konservācija un restaurācija, mirstīgo atlieku sakārtošana. Telpu uzturēšanu nodrošina LLU. Kopš 2004. gada muzeja restauratori īsteno programmu, ko finansiāli atbalsta Kurzemes bruņniecības Apvienotie Kurzemes fondi (Vācija) un Valsts Kultūrkapitāla fonds (Latvija). Tās laikā restaurēti deviņi sarkofāgi – tikko pabeigta Kurzemes prinča Kārļa Jēkaba sarkofāga restaurācija un mirstīgo atlieku sakārtošana.

Princis Kārlis Jēkabs (20.10.1654.–29.12.1676.) bija Kurzemes hercoga Jēkaba un hercogienes Luīzes Šarlotes trešais dēls, audzis deviņu bērnu ģimenē, studējis Ženēvā. 1676. gadā viņš bija kājnieku pulka komandieris Orānijas prinča armijā Holandē. Saņēmis vēsti par mātes nāvi, princis devās uz Kurzemi, bet Berlīnē, saslimis ar vēdertīfu, nomira. Apbedīts Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavā alvas sarkofāgā.

Prinča Kārļa Jēkaba sarkofāgs (1677) liecina par agrīnā baroka izpausmēm Latvijas dekoratīvajā mākslā. Domājams, to darinājis Liepājas alvas lējējs Heinrihs Pēmellers, tāpat kā sarkofāgus hercogam Jēkabam un hercogienei Luīzei Šarlotei. Visi trīs sarkofāgi ir ļoti līdzīgi – sešstūru prizmas formā, ar ērgļa ķetnu aptvertām lodveida kājām un zeltītiem alvas rotājumiem. Prinča un hercoga sarkofāgu apdarē dominē kara, uzvaras un miera tematika, hercogienes sarkofāgu grezno vijīgi akanti, ziedu un lapu vītnes.

Sarkofāgu stāvokli ir ietekmējuši gan dabiskie metāla novecošanas procesi, gan cilvēku ļaundarība. Prinča Kārļa Jēkaba sarkofāgam bija dažādas deformācijas, plīsumi un lūzumi, daudzas detaļas atlūzušas un zudušas, alva daudzviet stipri oksidējusies, zeltījums zudis.

Restaurāciju un konservāciju veica Rundāles pils muzeja speciālisti Daira Līdaka, Arvis Druviņš, Jānis Līdaka Zinātniskās restaurācijas nodaļas vadītājas Ainas Balodes pārraudzībā. Vispirms veikta sarkofāga tehniskā restaurācija – plaisu aizlodēšana un slīpēšana, iepriekšējo lodējumu noņemšana, senās balsta sistēmas atjaunošana, papildu rāmja izgatavošana, savienojuma vietu labošana, zudumu vietu aizpildīšana, virsmu līdzināšana un pēcapstrāde, jaunu alvas atlējumu izgatavošana zudušo vietā, kur tas iespējams pēc analoģijas. Pēc tam notika virsmu konservācija, nostiprinot atlikušo zeltījumu un attīrot alvu no oksidācijas produktu slāņa. Visbeidzot – tonēšana, lai atjaunotās daļas neatšķirtos no senajām, un aizsargvaska uzklāšana. Sarežģītajā procesā restauratoriem palīdzēja agrāk uzkrātā pieredze.

Muzeja restauratori pilnībā atjaunojuši vienpadsmit sarkofāgu, daļēja restaurācija veikta diviem, bet jau šogad turpināsies darbs pie pārējiem.

Jau devīto reizi sarkofāgu restaurāciju ir atbalstījusi Kurzemes bruņniecība, ko pārstāv Apvienotie Kurzemes fondi.


Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Citas ziņas