No rītdienas Jelgavā būs skatāma dobelnieces Aijas Princes gleznu izstāde

“Man jau ir jautājuši, kāpēc manās gleznās ir tik daudz ceriņu. Manu vecāku mājās auga ceriņi, no tiem tad arī palikušas vienas no spilgtākajām bērnības atmiņām,” stāsta Aija Prince, kuras gleznu izstāde “Veltījums Latvijas simtgadei” no rītdienas līdz 30. novembrim būs skatāma Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa kāpnēs. “Protams, daudz iedvesmas gūts arī slavenajā Pētera Upīša iekoptajā Dobeles ceriņu dārzā.”

Tas arī pašsaprotami, jo gleznotāja, mākslas pedagoģe un ainavu arhitekte A.Prince tūlīt pēc dzimšanas 1956. gadā no Tukuma pārcēlusies uz Anneniekiem, bet tagad dzīvo Dobeles novada Auru pagasta Liepziedu Pērkonos pie pašas pilsētas robežas. Arī šajā sakoptajā dārzā, rūpes par kuru Aija dala ar dzīvesbiedru žurnālistu Andreju Galzonu, pavasaros līdz ar citām puķēm un ēdamiem labumiem zied ceriņi, kamēr māja pilna ar gleznām. Lai gan gleznotāja kautrīgi aizbildinās ar zināmu nesakārtotību, gatavojoties topošajai Jelgavas izstādei, nolemjam, ka sarunai visrošinošākā vide būs tieši mākslinieku darbnīcā. 

– Ar ceriņiem jums saistās vēl kāda vēsture.
Mans brālis ilgus gadus strādā Dobeles autobusu parkā par šoferi, un reiz viņa komandai tika piešķirts liels sniegbalts autobuss. “Man ir ideja šo skaisto autobusu padarīt vēl skaistāku,” ierosināja brālis un lūdza manu palīdzību. Tā nu pēc vienas gleznas tapa “Ceriņu” pasažieru autobuss, kas tagad diendienā redzams, kursējot pa mūsu pilsētas ielām un maršrutā Dobele–Rīga. Protams, idejas īstenošanai vajadzēja naudu (es par savas gleznas izmantošanu neprasīju neko), un atbalstītāji atradās. Tā tapa savdabīga Dobeles dāvana Latvijai deviņdesmit gadu jubilejā.

Foto: Raitis Puriņš. Visu interviju lasiet 14. septembra “Zemgales Ziņās”

Pievieno komentāru

Izstādes