Dejo un radi mieru! (FOTO)

No 24. līdz 29. maijam senajā Halikarnāsas ostā Egejas jūras piekrastē Bodrumā, Turcijā, norisināsies 17. starptautiskais Bodrumas deju festivāls «Think Once, Think Twice, Think Dance» (domā vienreiz, domā divreiz, domā deju), kurš 2012. gadā tika iekļauts UNESCO mantojuma sarakstā. Šeit dejas mākslā apvienosies kultūras no visas pasaules kopā ar citiem priekšnesumiem, žurnālistikas mākslu un brīvprātīgo darbinieku spēku. Šogad viena no brīvprātīgajām pārstāvēm esmu es.

Sešu nedēļu garumā turku profesionāļi sadarbojas ar 30 brīvprātīgajiem darbiniekiem no 17 dažādām Eiropas valstīm, lai organizētu festivālu. Jauniešu izmitināšanu un apmācības nodrošina ES izglītības un mācību programma «Erasmus+». Brīvprātīgo uzdevumi ir informēt citus par «Erasmus+» programmu un festivāla iespējām kultūras centros, skolās, medijos un Bodrumas ielās. Daudzi brīvprātīgie ir bijuši aktīvi dejotāji jau gadiem, un viņiem būs lieliska iespēja pierādīt savas dejošanas prasmes arī uz festivāla skatuves. Mēģinājumos un priekšnesumos ar cilvēkiem no dažādām kultūrām brīvprātīgie mācīsies tautas dejas un citus deju stilus. Turklāt viņi dzīvos līdzi arī visu dalībnieku valstu kultūrām, kas radīs perfektu vidi, lai sasniegtu augstākos «Erasmus+» programmas mērķus. Tas uzlabo sadarbību starp jauniem cilvēkiem un dažādām valstīm, kas palīdz novērst aizspriedumus pret citu valstu cilvēkiem, uzlabojot savstarpējo toleranci. Vēlāk brīvprātīgie varēs izmantot jauniegūtās zināšanas praksē savās valstīs un veidot savu personību noderīgāku, strādājot ar sociālajām minoritātēm. Īsāk sakot, viņi var attīstīt savas deju prasmes, tajā pašā laikā izprast starptautiskās komunikācijas, tādējādi izplatot mieru. Turklāt «Erasmus+ » uzlabo personīgo izaugsmi un palīdz jauniešiem justies sabiedriski noderīgiem.

Pēdējā maija nedēļā dejotāji no dažādām pasaules vietām apvienosies Bodrumā, lai piedalītos deju festivālā. Pasākuma organizatori galvenokārt ir brīvprātīgie, kuri caur deju vēlas pasaulē vairot mieru un harmoniju. Kopā organizēt festivālu ir jauniešu iespēja parādīt, cik daudz spēka slēpjas dejas enerģijā.

Man pašai šis projekts nav tikai par miera radīšanu pasaulē, tas ir par iespēju iepazīt pasauli, cilvēkus, iegūt neaizvietojamu pieredzi un atmiņas. Protams, viss, kas šeit notiek, maina manu uztveri par ļoti daudz ko, un ir ļoti interesanti vērot to, kā visi šajā projektā mainās. Atceros, ka pirms mēneša ierados viesnīcā kopā ar otru latviešu meiteni, ar kuru biju iepazinusies vien divas nedēļas pirms festivāla sākuma. Neveikli klusuma brīži, svešas valodas, apmulsums, jo nesapratu, ko darīt, kā izturēties, ko teikt. Tagad, to atceroties, smiekli nāk, jo jebkurā brīdī varu pieiet pie jebkura dalībnieka vai organizatora parunāties vai izjokot. Bija viens brīvprātīgo puisis, kurš lielāko daļu pirmā vakara pavadīja, austiņās klausoties mūziku un viens pats dejojam. Tagad tā dara lielākā daļa brīvprātīgo, tikai mūzika parasti ir dzirdama visā viesnīcā un pat ārpus tās, un šīs dejas bieži ir smieklu un sarunu pavadībā.

Atmosfēra ir izveidojusies tiešām lieliska, bet, atrodoties jebkādā sabiedrībā, ir jāatceras, ka katrs var to ietekmēt un tā veidojas patīkama tikai tad, ja cilvēki jau no paša sākuma ir smaidīgi un pozitīvi, nevis meklē problēmas un nosoda idejas un darbības. Sākumā mums bija ļoti daudz uzdevumu un neformālu mācību stundu par savu komforta zonu paplašināšanu, jo tas ir vienīgais veids, kā pilnveidot savu personību – pieņemot izaicinājumus un mācoties. Turklāt, redzot to, ka apkārtējie ir ar attieksmi un vēlmi mēģināt darīt kaut ko jaunu, motivāciju, lai celtos un darītu, atrast ir daudz, daudz vieglāk, jo nav tādu baiļu, ka kāds nosodīs – tas ir spēcīgs iemesls tam, lai es varētu sākt dzīvi citā valstī, jo Latvijā lielākoties cilvēki nosoda, tāpēc cilvēkiem ir ļoti grūti atvērties vēlāk. Viņiem ir bail kļūdīties, bet mācoties kļūdas ir svarīga sastāvdaļa.

Ja man kāds jautātu, lai raksturoju šo projektu vienā vārdā, tas noteikti būtu izaicinājums, kas sevī ietver ļoti daudz. Šis vārds pats par sevi liek manās acīs iemirdzēties uguntiņai un rada vēlmi pamēģināt.

Turklāt, stāstot, ko mēs šeit darām, no draugiem ir izskanējuši jautājumi, vai es šeit atbraucu strādāt vai tikai atpūsties? Protams, ka mēs darbojamies, organizējam festivālu, tomēr mums ir ļoti daudz un dažādu aktivitāšu brīvajā laikā – pastaigas, kopīgi spēļu un filmu vakari tepat viesnīcā, kā arī braucieni uz citām pilsētām, slavenām tūrisma vietām, kā Pamukali vai Kosas salu Grieķijā. Un arī darbu darīšana visbiežāk ir jautra, tāpēc, stāstot par to, ko darām, pildot pienākumus, tas izklausās kā izklaide.

Katrā ziņā šis projekts ir pilns ar iespējām un piedzīvojumiem, par ko no savas kabatas sanāk iztērēt ļoti maz. Eiropas brīvprātīgo darbs – nosaukums bieži rada nepareizu, necilu iespaidu, tomēr tā ir fantastiska iespēja, kuru ir vairāk nekā vērts izmantot.

Seko brīvprātīgo progresam sociālajā tīklā «Facebook» ŠEIT.


Rūta Bitēna no Lielplatones pagasta

Foto: no Rūtas albuma

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti