Jelgavas 4. vidusskolas skolēni un skolotāji projektā Polijā (FOTO) 2

Oktobra sākumā Jelgavas 4. vidusskolas skolēni Diāna Rijkure, Adrija Grīnfelde, Niks Kļaviņš, Kārlis Žūriņš un skolotājas Aina Pitrāne, Līga Nevlana un Elizabete Pavlovska devās apmaiņas braucienā uz Poliju “Erasmus+” projekta “Sports formula” ietvaros. Skolas pārstāvju nedēļa bija ļoti piepildīta – zinātniska, vēsturiska un ļoti jautra.

Svētdiena, 01.10.2017.

Svētdienas rītā mēs visi satikāmies Rīgas lidostā, kur "iečekojāmies" bez īpašas aizķeršanās. Visu pusotru stundu garo lidojuma laiku mēs ar Adriju fantazējām un domājām, kā būs Varšavā, kāda būs skola, kādas būs mūsu ģimenes. Sāka parādīties uztraukums, jo sapratām, ka tas tiešām notiks. Šī bija pirmā starptautiska projekta pieredze mums abām, tāpēc nezinājām, ko gaidīt.

Varšavā mūs sagaidīja poļu skolēni, pie kuriem dzīvosim, un arī poļu skolotājas. Mūs iepazīstināja ar tuvākajiem plāniem, un mēs devāmies uz mūsu mājām.

Tā kā Varšavā bijām ieradušies laicīgi, vēlāk vakarā izdomājām satikties Varšavas centrā. Vakaru pavadījām īpašā ēdienu tirdziņā, kur varēja nobaudīt dažādus gardumus.


Diāna Rijkure, 11. klase


Pirmdiena, 02.10.2017.

Pirmdien mēs uzzinājām, cik tālu mēs dzīvojām cits no cita, jo viens no mums dzīvoja tikai desmit minūtes no skolas, bet citi stundu vai pusotru.

8.30 visi satikāmies skolā, kur pēc neilga laika oficiāli iepazināmies ar citu valstu pārstāvjiem. Pēc tam iepazināmies ar skolu, tās telpām un uzzinājām to, ka skolā mācās 900 zēni un tikai 50 meitenes. Pēc ekskursijas pa skolu devāmies atpakaļ uz konferenču zāli, kur veiksmīgi noprezentējām savus mājas darbus: projektus par aplikācijām, florbolu un ūdens motociklu sportu. Pēc prezentācijām spēlējām dažādās ledus laušanas spēles. Jautrā veidā mēs ātri iepazināmies ar visiem skolēniem no pārējām valstīm. Tad visi izsalkuši gājām ēst picas, kuras tika pagatavotas turpat skolā. Latvijā mūsu skolā pārsvarā ir veselīgs ēdiens, bet šeit bija pilnīgi pretēji, citos vārdos – “skolēnu paradīze”: picas, hotdogi, maizītes, šokolādes.

Pēc tam, visi kārtīgi pieēdušies, devāmies uz Varšavas vecpilsētu. Kopā ar gidu divas stundas staigājamies un uzzinājām to, ka pārsvarā visa vecpilsēta tika atjaunota kara postījumu dēļ. Kopumā vecpilsēta ir ļoti skaista un krāsaina. Pēc tam mums bija brīvais laiks, kurā katrs pavadīja atlikušo dienu ar poļu skolēniem.


Adrija Grīnfelde, 11. klase


Otrdiena, 03.10.2017.

Otrdien skolā atkal bija jābūt 8:30, bet daži nedaudz kavējās satiksmes dēļ. Kad visi beidzot tikām līdz skolai, devāmies uz stundām, kur mācījāmies par Mariju Skladovsku-Kirī un Nikolaju Koperniku. Stundas bija ļoti interesantas, atraktīvas, un tajās uzzinājām daudz ko jaunu.

Pēc stundām skolotāji devās strādāt pie projekta aktualitātēm, taču mēs strādājām pie datoriem, kur mācījāmies par trajektorijām, taču uzreiz pēc tam devāmies uz sporta zāli un zināšanas pārbaudījām praksē. Mēs metām dažādu izmēru bumbas un katru reizi mainījām spēku, lai bumba varētu nokļūt noteiktajā vietā.

Pēc sportiskajām aktivitātēm devāmies uz restorānu "Zapiecek", kur ēdām poļu tradicionālos pelmeņus ar dažādiem pildījumiem.

Pēc gardajām pusdienām mēs devāmies uz Nacionālo mākslas muzeju, kas bija skaists un iespaidīgs. Pēc kulturālās pēcpusdienas mums bija brīvais laiks, kuru pavadījām, spēlējot boulingu. Mēs sadalījāmies divās komandās, latvieši pret poļiem, un, protams, latvieši uzvarēja. Pēc boulinga mēs paēdām ļoti gardas vakariņas, un tad jau katrs devās uz savām mājām.


Adrija Grīnfelde, 11.klase


Trešdiena, 04.10.2017.

Trešdiena bija ļoti gara un nogurdinoša. Cēlāmies ap pieciem, jo jau septiņos bija jābūt skolā. Skolā visi satikāmies, sakāpām autobusā un devāmies uz Torūnu, pilsētu Polijā, trīs stundu braucienā no Varšavas. Ceļā dotās trīs stundas katrs izmantoja, kā māk: daži gulēja, citi klausījās mūziku, runāja vai izklaidējās kā citādi. Latvieši, protams, skaļi smējās, jokoja un bija ļoti aktīvi.

Pirmās divas stundas Torūnā pavadījām kopā ar gidu, tāpēc uzzinājām dažādus jaunus faktus. Torūna ir viena no vecākajām Polijas pilsētām. Tajā ir skaista vecpilsēta ar dažādām skulptūrām, pieminekļiem un ēkām. Diezgan labi saglabājies arī vecais pilsētas mūris.

Torūnā pēc divu stundu pastaigas devāmies pusdienās uz krogu. Pēc ēšanas devāmies uz netālu esošo tradicionālo piparkūku darbnīcu. Tur iepazināmies ar poļu piparkūku tradīcijām. Process, protams bija galvenais, tieši tāpēc mums pašiem bija iespēja veidot mīklu. Palīdzēja gan skolotājas, gan skolēni. Galu galā paši uzcepām savas piparkūkas.

Nākamās divas stundas pavadījām Torūnā, paši apmeklējot dažādas tūristu vietas un apskatot pilsētu.

Tālāk devāmies mājās. Ceļš likās īsāks, jo nu jau arī poļi un citi projekta dalībnieki atvērās un sāka dziedāt, smiet un aktīvāk darboties.

Mājās bijām diezgan vēlu, un vairs nebija spēka darboties. Devāmies uz māju pusi.


Kārlis Žūriņš, 12. klase


Ceturtdiena, 05.10.2017.

Un tā iesākās mūsu ceturtdiena... Mēs, kā jau parasti, cēlāmies ļoti agri (ap pulksten 7), un bija jāsāk taisīties. Ierastās brokastis pazemes tuneļa bulciņu veikalā kopā ar Kārli, Adriju un Diānu. Mēs visi bijām ļoti satraukti, jo ātrāk gribējās visu ieraudzīt un izpētīt. Neskatoties uz to, ka trešdiena bija smaga diena, no rīta cēlāmies agri, bet jutāmies ļoti labi. Tā nu bija pienākusi ilgi gaidītā diena, kad mums bija plānota ekskursija uz Kopernika zinātnes centru. Mēs burtiski nesāmies cauri tam, lai uztvertu vairāk fizikas, interesanto eksperimentu un labo emociju, kas virmoja gaisā. Lai uztvertu bērnu smieklus un nesamāksloto prieku viņu sejās, un mums tas izdevās – mēs visu kārtīgi izpētījām un visu izmēģinājām.

Taču, protams, kas tas būtu par projektu bez kādas interesantas nodarbes?! Kas to lai zina? Tā nu mums bija jāizvēlas kāda ekspozīcija zinātnes centrā, kas jāizpēta un pēc tam par to jāizveido prezentācija. Ar lielām bēdām mēs devāmies prom no Kopernika centra uz skolu. Tur mēs sākām darbu pie savām prezentācijām datorklasē. Mēs strādājām komandā un palīdzējām cits citam, tāpēc aši knaši tikām pie gatavas prezentācijas.

Pēc prezentāciju izveides mēs jutāmies ļoti noguruši no garās dienas un labajām emocijām, tāpēc nolēmām doties katrs uz savām mājām un kārtīgi izgulēties, jo jau no rīta pienāktu pēdējā diena šajā skaistajā un brīnišķīgajā valstī Polijā.


Niks Kļaviņš, 12. klase


Piektdiena, 06.10.2017.

Piektdiena bija vizītes oficiālā noslēguma diena. Devāmies uz skolu tāpat kā parasti – no rīta. Diena sākās ar iepriekšējās dienas izveidoto prezentāciju stāstījumu citiem projekta dalībniekiem. Tas bija interesanti, jo katrs bija izvēlējies citu zinātnes centra ekspozīciju. Pēc prezentācijām mums konferenču zālē pievienojās arī skolotāji, un mēs piedalījāmies interesantā aktivitātē – atraktīva viktorīna par visām projekta dalībvalstīm. Sacensības nebija pa valstīm, bet jauktās komandās, un tas bija ļoti interesanti. Bija dažādu grūtības pakāpju jautājumi, tāpēc pie dažiem bija īpaši jāpiedomā. Protams, kā jau parasti – uzvarēja draudzība. Pēc lieliskās aktivitātes bija projekta oficiālais noslēgums, kurā katram dalībniekam pasniedza sertifikātu par dalību projektā.

Tā kā visas aktivitātes beidzās laicīgi, mums atlika laiks kārtīgai noslēguma ballītei kopā ar visiem projekta dalībniekiem, kas deva iespēju vēl vairāk iepazīt lieliskos dalībniekus un vēlmi doties citos projekta braucienos.,


Niks Kļaviņš, 12. klase


Sestdiena, 07.10.2017.

Pēdējā diena pagāja ļoti ātri, jo pulksten 13 jau bija jābūt lidostā, un iepriekšējā vakarā bija kopīga ballīte visu valstu skolēniem, tāpēc arī sanāca mazliet ilgāk pagulēt.

Ieejot lidostā nedaudz apjuku, bet tad, ejot uz priekšu, ieraudzīju skolotājas, un pēc kāda mirkļa ieradās arī pārējie ar saviem poļiem. Uztaisījām vēl pēdējās bildes kopā, un jau bija laiks doties iečekoties. Tā mierīgā solī, izstaigājot visus lidostas veikalus, iztērējām vēl pēdējos zlotus un devāmies mājās.


Diāna Rijkure, 11. klase


Foto: no skolas albuma



Pievieno komentāru

Komentāri 2

Lietotāju raksti