Šogad ugunsdzēsēji glābēji jau vairāk nekā 700 reižu glābuši dzīvniekus

Šodien, 4. oktobrī, tiek atzīmēta Pasaules dzīvnieku aizsardzības diena. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ik dienas steidzas palīgā vairākiem dzīvniekiem, kas nonākuši nelaimē, tāpēc aicina iedzīvotājus pieskatīt un parūpēties par saviem mīļdzīvniekiem, lai tie nenonāktu nelaimē.

Šogad deviņos mēnešos ugunsdzēsēji glābēji veikuši vairāk nekā 5506 glābšanas darbus, un teju septītajā daļā izsaukumu jeb 735 gadījumos palīdzība bija nepieciešama tieši dzīvniekiem. Statistika liecina, ka visbiežāk ugunsdzēsēji glābēji palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem – 395 gadījumos, savukārt 311 gadījumos savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 29 gadījumos palīdzība bija nepieciešama mājputniem un mājlopiem.

Ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem – šogad 294 gadījumos glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 275 gadījumos – dzīvniekiem Rīgā, bet 166 gadījumos devušies uz citām republikas pilsētām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas.

Visbiežāk dažādās nelaimēs nokļūst tieši kaķi – teju puse no dzīvnieku glābšanas darbiem ir saistīti tieši ar kaķiem, un šogad jau 325 reizes glābēji devās palīgā kaķiem, kuri uzrāpās kokā, bet saviem spēkiem nespēja tikt lejā, ielīda caurulēs vai arī iekrita ventilācijas šahtās un akās. Nākamie, kam visbiežāk nepieciešama palīdzība, ir putni. 138 gadījumos baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zīlītes un citi putni bija nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā, sapinoties makšķernieku auklās un tamlīdzīgi. Bieži arī ir izsaukumi uz glābšanas darbiem, kuros palīdzība bija nepieciešama suņiem, kopumā 70 reizes, kā arī šogad 67 reizes glābēji steidzās glābt čūskas, kuras atradās dzīvojamās ēkās un to pagalmos.

Lauku reģionos bieži ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama tieši meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs. Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās vai bedrēs – tieši apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika ir sekmējusi dzīvnieku ātru izglābšanu.

Ne visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt, jo, piemēram, gadās, ka cilvēks, kurš izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvota aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.

VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem četrkājainajiem draugiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu. Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja logs tiek atstāts vēdināšanas režīmā, ar četrkājaino draugu nevar notikt kāda nelaime. Aicinām ņemt vērā, ka ugunsdzēsēji glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem: gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai cietis, tam var palīdzēt tikai veterinārārsts. Ugunsdzēsēji glābēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras tas nevar izkļūt pats saviem spēkiem un kurā ir apdraudēta tā veselība un dzīvība.

VUGD aicina iedzīvotājus rūpēties par dzīvniekiem tā, lai tie nenokļūtu nelaimē un lai tiem pēc iespējas mazāk būtu nepieciešama glābēju palīdzība.



Inta Palkavniece, VUGD

Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti