Ināra Mālkalne un zemnieku saimniecība "Blūdži" saņems kultūras zīmi "Latviskais mantojums" 1

30. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks informatīvais seminārs "No kultūras zīmes "Latviskais mantojums" līdz UNESCO", kura laikā 16 lauku tūrisma uzņēmējiem tiks pasniegta kultūras zīme "Latviskais mantojums", aģentūru LETA informēja Latvijas Lauku tūrisma asociācijā "Lauku ceļotājs".

Kultūras zīmi "Latviskais mantojums" saņems Liepājas tautas mākslas biedrība "Saiva" – par latvisko amata prasmju daudzināšanu; Liepājas folkloras kopa "Atštaukas" – par Kurzemes vitālā gara uzturēšanu; Ināra Mālkalne no Jelgavas novada zemnieku saimniecības "Blūdži" – par tradicionālā ķimeņu siera daudzināšanu; SIA "Limbažu tīne" – par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu; Normunda Bomja maiznīca "Lielezers" – par latviskās maizes daudzināšanu; Igates pils Dzirnavu krodziņš – par latviskiem ēdieniem; Limbažu novada veselības augu brīvdabas ekspozīcija ''Lādes Avotiņi'' veidotājs Jānis Ulmis – par tradicionālo ārstniecības augu mūsdienīgu lietojumu; Vecpiebalgas novada biškopis Aivars Radziņš – par biškopības prasmju daudzināšanu; Alūksnes novada keramikas darbnīcas "Racupkalns" īpašnieks Uģis Puzulis – par podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu.

Tāpat kultūras zīmi "Latviskais mantojums" saņems Salacgrīvas novada krogs "Sidrabiņi" – par latviskās virtuves mūsdienīgu piedāvājumu; Rēzeknes novada keramikas darbnīca "Cukrasāta" – par latviskas sētas uzturēšanu un podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu; Daugavpils novada biedrība "Jubra" – par latgalisko tradīciju un prasmju kopšanu; Krāslavas novada podnieks Ilmārs Vecelis – par podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu; Zilupes novada tāšu meistars Jurijs Ivanovs – par tradicionālas amata prasmes uzturēšanu - tāšu pīšanu; Viļakas novada Mežniecības muzeja Egļavā pārstāvis Aldis Pušpurs –  par mežsaimniecības tradīciju daudzināšanu un Kārsavas novada SIA "Latgalessmakovka.lv" – par latgaliešu dzēriena "šmakovka" tradīcijas uzturēšanu.

Asociācijas prezidente Asnāte Ziemele norādīja, ka kultūras mantojuma saglabāšanas pamatā ir vietējie iedzīvotāji un kopienas, un kultūras zīme "Latviskais mantojums" ļauj atpazīt tos vietējos iedzīvotājus tūrisma uzņēmējus, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, demonstrējot to tūrismā, tādējādi ļaujot mantojumam būt dzīvam un iekļautam mūsdienu ikdienas dzīvē.

Informatīvais seminārs "No kultūras zīmes "Latviskais mantojums" līdz UNESCO" tiek organizēts Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis" Igaunijas–Latvijas programmā. Šajā projektā ir iekļauti divi etnisko kultūru reģioni no Latvijas – Suitu zeme un Lībiešu krasts.

Asociācijā atzīmēja, ka Suitu zeme un Lībiešu krasts ir pazīstami katrs ar savu unikālo etnisko kultūru un vērtībām, un abos reģionos ir iespēja iepazīt vairākus tūrisma uzņēmējus, kuri ir saņēmuši kultūras zīmi "Latviskais mantojums". Kopš 2009. gada Suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO pasaules nozīmes kultūras mantojuma sarakstā, savukārt projektā "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis" tiks sagatavots un iesniegts Lībiešu krasta pieteikums Nacionālajam nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam, kā arī Lībiešu krasts varētu iesniegt pieteikumu UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam.

Ziemele informēja, ka projektā "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis" norisinās aktīvs darbs, lai Lībiešu krasts un Suitu zeme kļūtu par atpazīstamiem tūrisma galamērķiem, kuros saglabātas autentiskas un dzīvas šo abu etnisko kultūrtelpu vērtības. Šobrīd tiek gatavotas nozīmīgas publikācijas – stila, tautas tērpu grāmatas, maršrutu kartes un ceļveži. Lībiešu un suitu stila grāmatas kalpos kā vadlīnijas vietējiem uzņēmējiem un citiem mārketinga aktivitāšu veicējiem, lai korekti un precīzi atspoguļotu suitu un lībiešu identitātes elementus savā tūrisma piedāvājumā.

Informatīvajā seminārā "No kultūras zīmes "Latviskais mantojums" līdz UNESCO" dalībniekus uzrunās kultūras ministre un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asamblejas prezidente Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un Ziemele. Pieredzē ar kultūras mantojuma saglabāšanu dalīsies arī Lībiešu krasta un Suitu zemes pārstāvji – Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite un biedrības "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" valdes priekšsēdētāja Dace Martinova. Dzīvo etnisko mantojumu apliecinās ansamblis "Līvlist".

Kultūras zīme "Latviskais mantojums" izveidota pēc Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" iniciatīvas, un sadarbībā ar Kultūras ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību zīme kopš 2013. gada tiek piešķirta lauku tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā, iekļauj mūsdienu dzīvē un rāda apmeklētājiem latviskās kultūras un sadzīves tradicionālās vērtības. Pēc šīs zīmes var pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus. Kopumā zīmi saņēmušas nu jau 88 saimniecības visā Latvijā. Katrai saimniecībai zīme tiek piešķirta par kādu konkrētu prasmi vai latviskā dzīvesveida izpausmi, kas tiek iesaistīta arī tūrismā.


Foto: no arhīva

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Siera fani

Prieks par Ināras veikumu!Apsveicam ar jauno nomināciju!!!

pirms 25 dienām, 2017.11.17 14:52

Jelgavas novadā