Pašvaldības iepazīst ģeotermālā siltuma priekšrocības (FOTO)

Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) rīkotajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Igauniju un Somiju Jelgavas novada un Bauskas novada pašvaldību pārstāvji iepazinušies ar ģeotermālā siltuma priekšrocībām, informē ZPR pārstāvis Aigars Ieviņš.

ZPR īstenotajā projektā “Baltijas enerģētikas teritorijas – plānošanas perspektīvas” vairākos braucienos kopā 16 Zemgales pašvaldību pārstāvjiem rasta iespēja tuvējās kaimiņvalstīs izzināt atsevišķu enerģētikas nozaru nianses, pozitīvos un negatīvos aspektus.

Tiekoties ar Tartu Reģionālās enerģētikas aģentūras (TREA) pārstāvjiem, pašvaldības iepazinās ar Palamuses ciemata labās prakses piemēru – šeit vēl nesen siltuma ražošana bija viena no dārgākajām Igaunijā, taču īstenotie projekti ļāvuši enerģijas cenu samazināt divas reizes. “Ciema administrācijas ēka bija pirmais piemērs apkārtnē, kur ēka celta pēc pasīvās mājas standartiem un siltums pamatā tiek iegūts ar zemes siltumsūkņa palīdzību,” stāsta TREA projektu vadītājs Anti Rose (Antti Roose). Viņš atklāja, ka atšķirībā no Latvijas, kur lielā daļā līdzīgu apdzīvotu vietu 90. gados apturēta centralizētas siltumapgādes sistēmas darbība, Palamusē centrālā apkure saglabāta un pie neliela iedzīvotāju skaita bijusi dārga – siltums maksājis vairāk nekā simt eiro par megavatstundu. Balstoties uz iegūto pieredzi pašvaldības ēkā, lēmumu pāriet uz apkuri ar zemes siltumsūkni pieņēmuši arī septiņu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, bet nu ciematā top arī jauns bērnudārzs, kuram arī apkures vajadzībām tiks izmantots siltumsūknis.

Savukārt Centrālsomijas reģionā pašvaldību pārstāvjiem bija iespēja iepazīties ne vien ar ģeotermālā siltuma niansēm, bet arī papildināt zināšanas par alternatīvo degvielu. Reģionā īstenoti vairāki pasākumi, lai efektīvāk izmantotu pieejamos resursus. Piemēram, Jiveskiles pilsētas atkritumu izgāztuvē uzsākta biogāzes savākšana, un to veiksmīgi izmanto automašīnu dzinēju darbināšanai, savukārt Pohjanmas reģionā Vāsā biogāzi izmanto pat pilsētas sabiedriskajā transportā.

Debatējot par apkures sistēmām, Centrālsomijas reģiona projektu vadītājs Hannu Koponens atklāja, ka pēdējos gados vērojams ievērojams pieaugums tieši ģeotermālā siltuma izmantošanā, un nu jaunuzceltām privātmājām aptuveni pusē gadījumu par apkures risinājumu izvēlas tieši šo metodi. “Esam veikuši aprēķinus, ka enerģētikas jomā reģions spēj būt pilnībā neatkarīgs – atliek vien gudri izmantot pieejamos resursus,” tā H.Koponens.

Rezumējot braucienā iegūto pieredzi, Zemgales pašvaldības kā galveno ieguvumu min iegūto izpratni par ziemeļvalstu rīcību Eiropas direktīvu ieviešanas procesā: “Noteikumi Eiropas Savienības valstīm ir vienādi, un redzētais kaimiņvalstīs ļāva paplašināt redzesloku, kā labāk sasniegt dažādās prasības,” teic Bauskas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone. Arī Jelgavas novada Infrastruktūras projektu vadītāja Anita Skubiļina piekrīt, akcentējot, ka ģeotermālais siltums Latvijā ir nepietiekami izmantots resurss – Jelgavas novada Elejas pagastā jau veikti pētījumi, kas apliecina, ka zemes siltumu varētu efektīvi izmantot klasisku metožu vietā.

Turpmākajās nedēļās vēl vairāku pašvaldību pārstāvji dosies pieredzes apmaiņas braucienos uz Zviedriju, Dāniju un Vāciju, uzzinot šo valstu pieredzi dažādu enerģētikas jautājumu risināšanā un īstenošanā.

Projektā “Baltijas enerģētikas teritorijas – plānošanas perspektīvas” jeb BEA-APP paredzēts veicināt ambiciozu mērķi samazināt ietekmi uz klimatu un popularizēt atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Lai to panāktu, nepieciešams iezīmēt papildu teritorijas, kas būtu piemērotas atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai, piemēram, vēja parkiem, bioenerģijas ražotnēm un saules enerģijas iekārtām. Plašāk par projektu iespējams lasīt tā mājaslapā balticenergyareas.eu.

Publicitātes foto

Pievieno komentāru

Jelgavas novadā