Skolēni stāda liepas un izvieto sikspārņu būrīšus (FOTO)

Turpinot 2011. gadā Lielās talkas laikā aizsākto tradīciju, lai atjaunotu Elejas muižas vēsturisko aleju, šodien tajā tika iestādītas vēl četras Holandes liepas. Koku stādīšanā piedalījās Elejas vidusskolas 7. klašu skolēni, pedagogi, pagasta un Jelgavas novada darbinieki.

Projektu ierosinājis gadījums, kad pirms vairākiem gadiem alejas galā tika nostabotas liepas, nepareizi izveidojot vainagu. Sadarbībā ar Jelgavas novada un Elejas pagasta pašvaldību tika uzsākta kvalitatīvu Holandes liepu stādīšana. Dendrologs un arborists Gvido Leiburgs stāsta, ka koki alejā stādīti arī iepriekš, bet ļoti daudzi tika aplauzti. No tiem, kas iestādīti šo četru gadu laikā, neviens nav aizgājis bojā. Speciālists norāda, ka Holandes liepu vainags veidojas dabiski simetrisks, tāpēc nākotnē to kopšanā būs jāiegulda maz līdzekļu.

Prieks pašiem un citiem
G.Leiburgs teic, ka nākamo pāris gadu laikā aleja būs atjaunota. Vēl atlicis pastrādāt tās otrā galā, kur ir staboti koki. Viņš arī norāda, ka Elejas muižas parka aleja ir īpaša ar to, ka koki tajā stādīti divās rindās. «Šeit agrāk ir bijusi divrindu aleja. Iekšējā rindā ir augušas liepas, un ārējā rindā ir bijušas zirgkastaņas. Tādas divu sugu divrindu alejas Latvijā ir reti sastopamas, tāpēc ar laiku vajadzētu atjaunot arī zirgkastaņu rindu,» tā dendrologs. Viņš gan piebilst – tā kā zirgkastaņām raksturīga brūnkode, kas bojā to lapas un vasarā neizskatās estētiski, pašreiz nolemts atjaunot galveno – liepu – aleju, kas veidos zaļu tuneli uz muižas ansambli.

Skolēni, spītējot vējam un aukstumam, koku stādīšanā iesaistījās ar lielu prieku. Viņu vidū bija gan tādi, kas kokus stādījuši jau agrāk, gan tādi, kas to darīja pirmo reizi. «Pēc gadiem, kad koki jau būs izauguši un atnāksim šurp, būs lepnums un gandarījums, ka esam paveikuši ko tādu, kas sagādā prieku gan pašiem, gan citiem,» pacilāta par paveikto teic Ketrīna Dementjeva. Savukārt iespēju strādāt komandā ar klasesbiedriem un to, ka darbs vienam nebūtu pa spēkam, novērtē Niklāvs Lapiņš. Abi kokus iepriekš stādījuši nebija.

Turpretī gan Vinetai Briedei, gan Simonai Blehmanei koku stādīšana nav sveša. Vineta ir palīdzējusi tētim, kuram pieder mežs, kā arī pati no sēkliņas ir izaudzējusi egli. Savukārt Simonas tētis pats pie mājas ir stādījis kokus, un tagad tur aug bērzi, liepas, egles. Arī skolotājas atzīst, ka bērniem koku stādīšana ļoti iet pie sirds. Bioloģijas skolotāja Velta Smolova novērojusi, ka labprāt strādā pat tie, kas ikdienā vairāk paslinko. Ģeogrāfijas un ķīmijas skolotāja Inga Erliha priecājas, ka beidzot šo gadu laikā arī pati ir tikusi pie stādīšanas. 

Sikspārņu būrīšus izvieto reti
Kad darbs bija paveikts, jaunieši muižas parkā pulcējās ap ugunskuru, kur ar interesi klausījās G.Leiburga stāstījumā par sikspārņiem, bet pēc tam devās izvietot astoņus sikspārņu būrīšus. Tie darināti aizpagājušajā gadā, jo sikspārņi tikko izgatavotos mājokļos neapmetas. Interesanti, ka mazākajam Latvijā sastopamajam sikspārnim pietiek ar pusotru centimetru lielu spraugu, lai iekļūtu būrītī. Savukārt lielākajam gana labs ir strazdu būrīša caurums. Būrīši noderēs arī zinātniskos pētījumos. Tos varētu apdzīvot trīs kokmīļu sikspārņu sugas – ja tas nenotiks, būs jāmeklē iemesli, kāpēc tā. Jāpiebilst, ka Latvijā sikspārņu būrīši netiek izlikti bieži.

Pēc kopīgas desu cepšanas parkā norisinājās arī orientēšanās, kad skolēniem pēc attēliem bija jāatpazīst un jāatrod atbilstošais koks.Koku stādīšanas talku, ievadot Eiropas dienas pasākumus un atzīmējot Starptautisko Zemes dienu, organizēja «Europe Direct» Informācijas centrs Jelgavā.

Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Jelgavas novadā