Interaktīvā skolu karte palīdzēs izvēlēties piemērotāko skolu 8

Skolēnu skaits skolās, skolu kvalitatīvie rādītāji, eksāmenu indeksi, reģionā pieejamā sporta infrastruktūra, iedzīvotāju skaita prognozes – šī un cita noderīga informācija turpmāk būs pieejama unikālā karšu izdevniecības “Jāņa sēta” izveidotā ģeotelpiskās plānošanas platformā “Skolu karte”, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Detalizēta interaktīva interneta vietne “Skolu karte” ir izstrādāta skolu tīkla pētījumā. Tā sniedz informāciju par vairāk nekā 600 Latvijas vispārizglītojošajām skolām, to kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem. Skolu kartē būs pieejama informācija gan par skolēnu kopskaitu, gan skaitu atsevišķās klašu grupās. Detalizēts un nozīmīgs informācijas apjoms ir veltīts skolu kvalitatīvajiem rādītājiem, tai skaitā obligāto, dabaszinātņu un pamatskolas eksāmenu indeksiem, kas ļauj salīdzināt skolu kvalitātes rādītājus. Tāpat skolu karte sniedz iespēju uzzināt, kur un kāda sporta infrastruktūra pieejama, kā arī citu noderīgu, ar vispārējo izglītību saistītu informāciju.

Jaunā platforma kļūs par ērtu lietotni ne tikai izglītības speciālistiem un lēmumu pieņēmējiem, bet arī sniegs papildu objektīvu un detalizētu informāciju vecākiem un skolēniem, lai izvēlētos sev vispiemērotāko skolu turpmākās izglītības ieguvei, kā arī veidotu optimālos maršrutus no dzīves vietas līdz izvēlētajai skolai.

Pētījuma dati parāda, ka sabiedrībā ir pieprasījums pēc izglītības kvalitātes, ko apliecina arī vecāku un skolēnu skolas izvēle, kas daudzos gadījumos nav tuvākā dzīvesvietai. Šī tendence vērojama ne tikai laukos, bet arī pilsētās.

Pašlaik ministrija veic visaptverošu pētījumu, kura mērķis ir nodrošināt objektīvus datus, uz kuriem balstoties pašvaldībām būs iespēja veidot optimālu skolu tīklu. Pētījums palīdzēs risināt arī izglītības politikas noteikto virsmērķu īstenošanu, paaugstināt izglītības kvalitāti, izveidot efektīvu pārvaldības un finansēšanas sistēmu, līdztekus kompleksi risinot arī skolu tīkla attīstības un pieejamības, kā arī modernas mācību vides izveides un nodrošināšanas jautājumus. Pētījuma gala ziņojums plānots šā gada oktobrī.


Attēls: izm.gov.lv

Pievieno komentāru

Komentāri 8

...

Pēc raksta saprotu, ka pētījuma virsmērķis ir runāt par lauku skolu izglītības pakāpju maiņas nepieciešamību un lielo pedagoģiskā personāla skaitu skolās.

pirms 16 dienām, 2017.07.11 08:49

Izbrīna!

Skolu kvalitātes rādītāji ir zināms absurds!Vai šie pētītāji neko nav dzirdējši par cilvēka IQ???Nu nav tas visiem vienāds! Ja spēcīgie dodas uz pilsētu izjust konkurenci, tad laukos paliek arī tādi kam IQ ir uz garīgas atpalicības robežas un no pilsētas tādi dodas uz laukiem, lai mazākās klasēs kaut kā spētu sekot līdzi.Nu kādus augstus rezultātus var sagaidīt?Kā var salīdzināt ābeli un ābolu ar egli un čiekuriem, kāpēc no egles gaida ābolus???Bet arī šiem skolēniem ir skola jābeidz un dažam .piemēram, tieši vidusskolas laikā kaut kas "atveras" un sāk mācīties daudz sekmīgāk.Ministrijas dati nu ne kā nevar būt objektīvi neņemot vērā skolēnu spējas.

pirms 16 dienām, 2017.07.11 09:10

?

Skolēnu skaits 9.klasē uz 1.09. un to, cik liek eksāmenu nav salīdzināms. Eksāmenus neliek skolēni, kuri atbrīvoti medicīnisku iemeslu dēļ. Cilvēks tak var mainīt dzīvesvietu arī 9.klasē mācoties. Nu pētījums!

pirms 16 dienām, 2017.07.11 09:54

Doma

Te labi parādās ar ko atškiras gailis no inspektora!Gailis sūdu čupā meklēs graudus, bet inspekors(šajā gadījumā pasūtītais pētnieks) graudu čupā sūdus!

pirms 16 dienām, 2017.07.11 11:33

replika

Forši, ja pētījums vēl varētu aprēķināt, cik skolēnu un kur izmanto privātskolotāju pakalpojumus, cik skolās skolēniem šo to pasaka priekšā eksāmenā, cik skolās kaut kādu 4 ieliek un te es varu likt......Nevajag svērt un mērīt to, ko nevar izdarīt patiesi.

pirms 16 dienām, 2017.07.11 11:48

pieredze

Jā, zināmā vērā privātskolotāji uzlabo tieši pilsētu skolu reitingus, jo laukos vecāki un bērni nav motivēti to darīt , nav naudas to darīt un arī lauku skolotājs vairāk cenšās kaut kādu saprašanu ielikt, ja vien skolēns ņem pretī.Laukos skolotājs vairāk māca, bet pilsētā jāmācās pašam, bet ja kāds to vielu pats visu nespēj saprast, tad diemžēl jāmeklē privātskolotājs,

pirms 16 dienām, 2017.07.11 12:02

....

Tas drīzāk ir popularitātes rādītājs, kas neatspoguļo pedagoģisko kvalitāti jeb pedagoga meistarību. Mācīt uz 8 to, kam jau ir 8 nav liela māksla, bet panākt, lai no 3 dabūtu sekmīgu valsts eksāmenu ir milzu māksla kolektīva izpratnē (klases audzinātājs, priekšmeta skolotājs, atbalsta komanda). Tāpēc kas ir "kvalitatīvie rādītāji" ir atklāts jautājums. Pavisam noteikti tie nav eksāmenu rezultāti, bet drīzāk izaugsme vismaz 3 gadu rezultātā, kuras sākotnējais un beigu līmenis ir valstiski jādiagnosticē. Tāpat skolēnu kustība - tīri teorētiski, kur tā būs lielāka - skolā, kurā nokomplektējas ar konkursu, jeb tajā, kur virkne bērnu, jo citur viņus nepaņēma? Tātad, kur ir kvalitatīvāks pasniedzējs - kurš notur, jeb attīsta? Un vēl - kuru vieglāk noturēt un attīstīt - to, kam vienmēr ir 8 + augsta motivācija, vai to, kam 3 un sagrauta jebkāda motivācija un ticība sev?

pirms 15 dienām, 2017.07.11 23:55

....

Pilnīgi piekrītu, ka bērna izaugsme ir svarīgāks rādītājs nekā stabils, piemēram, 7 3 gadu garumā. Ir ļoti grūti panākt 3 ,,pārvēršanos" par 4, bet daudz vieglāk sokas ar 7 ,,pārvēršanu" par 8. Nevar salīdzināt skolas, kuras uzņem skolēnus ar konkursa palīdzību ar tām, kuras ņem visus savējos un vēl kādus, ko ,,atmet" lielākās skolas. Eksāmenu vērtējums īsā periodā nav skolas darba vērtējums. Ir tik daudz blakusfaktoru, kas ietekmē skolēnu vērtējumu, ka šāda pētījuma liela vērtība ir apšaubāma.

pirms 15 dienām, 2017.07.12 09:48

Latvijas ziņas