Saimniecībām piemērotākie uz zemes novietojami saules kolektori, kas seko saules starojumam (FOTO)

LLU Lauksaimniecības tehnikas zinātniskajā institūtā, kas atrodas Ulbrokā, daudzu gadu garumā tiek pētīti saules enerģijas kolektori. Kaut arī saules enerģija ir neizsmeļams dabas resurss, ko varētu izmantot gan ūdens sildīšanā, gan elektriskās strāvas ražošanā, LLU Tehniskās fakultātes profesors Imants Ziemelis piesardzīgi vērtē saules kolektoru un bateriju ieviešanu Latvijas mājsaimniecību ikdienā. 

Saules enerģiju iespējams izmantot dažādiem mērķiem, piemēram, siena, koksnes un veļas žāvēšanā, elektroenerģijas ražošanā, telpu un ūdens sildīšanā. «Galvenais saules starojuma uztveršanas mezgls saules enerģijas izmantošanas sistēmā ir saules kolektors vai baterija. Lai no starojuma iegūtu pēc iespējas lielāku enerģiju, visas dienas garumā saules spīdēšanas laikā tās stariem jākrīt perpendikulāri plakanā kolektora vai baterijas virsmai,» skaidro I.Ziemelis. Tātad saules sildīšanas sistēma jāapgādā ar iekārtu, kura visu dienu noturētu kolektora virsmu perpendikulāri saules stariem. Tas gan sadārdzina iekārtas konstrukciju.

Saules kolektori ir iekārtas, kas uztver saules starojuma enerģiju un pārvērš to siltumā, ko izmanto ūdens, gaisa vai kāda cita siltumnesēja sildīšanai. Kā norāda atjaunojamās enerģijas pētnieki, nav viennozīmīga parametra, pēc kura varētu klasificēt visus daudzveidīgos saules enerģijas kolektorus. I.Ziemelis izdala vairākus to veidus. Pirmie ir plakanie kolektori, kas pasaulē tiek plaši izmantoti, jo ir vienkārši pēc konstrukcijas, līdz ar to lētāki, drošāki darbā, vieglāk attīrāmi no sniega, apledojuma un putekļiem. Tiek ražoti un izmantoti arī plakanie vakuuma cauruļu kolektori ar vakuuma caurulēm iekšpusē. Tie darbā ir efektīvāki, bet dārgāki. Ir pazīstami arī fokusējošie kolektori, kurus izmanto augstas temperatūras (800 un vairāk grādu) ieguvei, un speciālu konstrukciju kolektori, kas paredzēti īpašiem gadījumiem, tāpēc ir dārgi. 

Saules enerģijas kolektoru pētniecībā Ulbrokas zinātnieku mērķis bija izveidot Latvijas apstākļiem maksimāli energoefektīvu saules enerģijas izmantošanas iekārtu ūdens sildīšanai sadzīves un lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, tai skaitā gan peldbaseinu un dušas ūdens sildīšanai, gan lauksaimniecības produktu žāvēšanai un grīdu apsildīšanai, piemēram, jaundzimušo sivēnu novietnēs (Ulbrokā darbojas cūku ferma, kurā ar saules sasildītu ūdeni tiek apsildītas sivēnu aizgaldu grīdas, sasniedzot tiem nepieciešamo 34–36 grādu temperatūru). Pētījumi pierādījuši, ka Latvijas individuālajām saimniecībām piemērotākās ir uz zemes novietojamas kolektor­iekārtas, kas dienas laikā seko saules starojumam un ir vieglāk apkalpojamas.

Šādi kolektori saules enerģiju uztver vislabāk, jo to darba virsma vienmēr ir vērsta perpendikulāri saules staru krišanas virzienam. Tāpēc samazinās saules starojuma enerģijas zudumi, kas saistīti ar enerģijas atstarošanos no kolektora virsmas, paaugstinot tā lietderības koeficientu. Šos kolektorus aprīkojot ar efektīviem enerģijas koncentratoriem, var iegūt augstu temperatūru. Tāpat tos iespējams novietot vietā, kur vismazāk ietekmē nelabvēlīgi laikapstākļi. Kolektors, kurš seko saulei, ātrāk atbrīvojas no rasas, sarmas un sniega, jo vienmēr ir vērsts pret sauli.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 10. novembra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš un no I.Ziemeļa albuma

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas