Skolēnu rezultāti pasliktinājušies visos obligātajos eksāmenos 3

Šogad skolēni uzrādījuši zemākus rezultātus visos obligātajos centralizētajos eksāmenos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) informācija.

Obligāto centralizēto eksāmenu lokā ietilpst valsts pārbaudījums latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Skolēnam ir iespēja izvēlēties kādu no četrām piedāvātajām svešvalodām – angļu, krievu, vācu vai franču valodu.

Tāpat kā iepriekšējā mācību gadā, izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos izteikti procentuāli. Novērtējums ierakstīts vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un novērtējumu katrai eksāmena daļai.

Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā. Savukārt procentuālais vērtējums svešvalodu eksāmenā izteikts atbilstoši šādiem Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnēs (EVKP) noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem: C1 (95–100 procenti), B2 (70–94 procenti), B1 (40–69 procenti). Tiem, kuru svešvalodu eksāmena rezultāts ir zemāks par 40 procentiem, tas netiek izteikts atbilstoši EVKP līmeņiem, bet tikai procentos.

Šogad skolēni zemākos rezultātus, tāpat kā iepriekšējos gados, uzrādīja matemātikā, vidēji valstī sasniedzot 34,9 procentus, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. Latviešu valodā Latvijas skolēni vidēji uzrādījuši 50,9 procentu augstu rezultātu, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāks, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu. Arī angļu valodas eksāmenā šogad vidējais rezultāts krities par 1,3 procentpunktiem, sasniedzot 59,7 procentus. Arī vācu valodas eksāmenā samazinājies vidējais rezultāts, kuram krītot par 4,3 procentpunktiem šogad uzrādīts 60,9 procentu rezultāts.

Citos svešvalodu eksāmenos – krievu valodā un franču valodā – skolēniem izdevies savas sekmes uzlabot. Krievu valodas eksāmenā valstī vidēji sasniegti 68,6 procenti, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā pērn, bet franču valodas eksāmena rezultāts, kāpjot par 2,7 procentpunktiem, sasniedza 73,3 procentus. Jānorāda, ka franču valodas eksāmenu visā valstī kārtoja tikai 33 skolēni.

Šogad nedaudz, tomēr turpināja kristies arī vidējais rezultāts vēsturē. Noslīdot par 0,4 procentpunktiem, skolēnu vidējais sniegums vēstures eksāmenā bija 41,5 procenti.

Pretēja situācija vērojama fizikā, ķīmijā un bioloģijā, kur vidējais rezultāts nedaudz, bet tomēr kāpis. Skolēni bioloģijas eksāmenā vidēji uzrādīja 63,7 procentu augstu rezultātu (+0,4 procentpunkti), fizikā sasniegti 49,9 procenti (+0,3 procentpunkti), bet ķīmijā – 63,1 procents (+1,6 procentpunkti).

Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas viņam ir tiesības rakstīt VISC adresētu iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. Īpaši izveidota VISC apelācijas komisija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas to izskatīs un pārskatīs eksāmena vērtējumu, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai to mainīt.

VISC šodien izsniedza 18 278 centralizēto eksāmenu sertifikātus tiem jauniešiem, kuri šogad ieguva vispārējo vidējo izglītību.

Sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību VISC nodod izglītības pārvaldēm, tās – izglītības iestādēm.

Matemātika, latviešu valoda un svešvaloda ir obligātie eksāmeni, kas jākārto visiem vispārējās vidējās izglītības ieguvējiem. Eksāmenus matemātikā un latviešu valodā kārtoja nedaudz vairāk par 13 300 skolēnu. Angļu valodu kārtot bija izvēlējušies gandrīz 12 000 skolēnu, krievu valodu – aptuveni 2300 skolēnu, vācu valodu – 86 skolēni, bet franču valodu – 33 skolēni.


Foto: no interneta resursiem

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Resnais

Mācīties vairs nav stilīgi. Priekš kam mācīties, ja mamma ēst iedos, drēbes izmazgās un istabu savāks. Tētis piemēram Anglijā nedēļā nopelna tik cik te pa mēnesi un viņam arī nav zinātniskais grāds. Te ar augstāko neko vairāk par 600 e mēnesī nedabūsi. Kāda jēga zubrīties, ja var uzkapāt kādu geimu un pačatot ar draugiem feisītī.

pirms 23 dienām, 2017.06.29 15:12

Skolnieciņš

Tā sanāk, ka aizvadīto 12.klašu Skolnieciņi™ ir pastulbi gan matemātikā, gan latviešu valodā. Skumji, bet fakts. Ja nav smadzenes, ko darīt? Rīgas 1.ģimnāzijā Skolnieciņi™ ir stipri gudrāki. Vai ir jēga vainot Skolnieciņus™? Nu, nezinu. Cienīsim matemātikas teorēmas un dzimto valodiņu. Citādu gan Skolnieciņi™, gan Skolotājiņi™ izmirs. Skolnieciņu™ Irijā nepiespiest sēnes vākt!!! Ko man darīt, ja latvju tautas jaunatne lumpanizējas? Patiesā cieņā, Skolnieciņš ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-( ®Skolnieciņš Skolnieciņš™

pirms 22 dienām, 2017.06.30 21:41

Nav sliktu skolnieku -

- ir slikti skolotāji!!!
Ļotiviegli novelt vainu uz bērniem un ģimenēm, bet skolotājas kā bezatbildīgas svētās govis atkal mauro, ka neko nevar.. Nu ja, ko ta viņas, ja savu vainu var norakstīt uz bērnu un viņa ģimeni. Ja daudz runās pretī luņi sāks ākstīties un psihopātes palīdzēs jebkuru apņirgt, noņirgt un pēc tam skries savas apdauzītās tiesības aizstāvēt, jo debilā augstprātība un sapuvusī patmīlība aizskarta.
Jūs stulbās govis, kāpēc mācījāties par skolotājām, ja neko nejēdzat iemācīt? Tikai vainīgos meklējat, tai vietā, lai strādātu. Sabiedrības atkritumi nevis skolotājas un vairāk nekas.

pirms 22 dienām, 2017.06.30 22:48

Latvijas ziņas