Šonakt jāpagriež pulksteņa rādītāji; par laika maiņu atšķirīgi viedokļi 8

Pienākot oktobra izskaņai, klāt arī pāreja no vasaras laika uz ziemas laiku. 29. oktobrī, naktī no sestdienas uz svētdienu, visā Latvijā pulksten 4 pulksteņa rādītāji jāpagriež par stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2018. gada 25. martā pulksten 3, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež stundu uz priekšu.

Pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienas gaisma būtu ilgāk, bet rītos – mazāk. Pāreja uz vasaras laiku notiek pavasarī, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu, bet vasaras laiks beidzas rudenī, kad pulksteņa rādītāji tiek pagriezti stundu atpakaļ, informē Ekonomikas ministrija.

Latvijā kārtību, kādā notiek pāreja uz vasaras laiku, nosaka Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Tajos noteikts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā pulksten 3 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu, bet oktobra pēdējā svētdienā pulksten 4 – par vienu stundu atpakaļ.

Vienlaikus ar MK noteikumiem ir pārņemtas Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīvas 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku prasības, kas nosaka vienotu vasaras laika sākumu un beigas visām ES dalībvalstīm.

Ekonomikas ministrija 2014. gada martā internetā veica aptauju, kurā aicināja Latvijas iedzīvotājus paust viedokli par pastāvošo praksi pavasarī pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties Latvijas laika joslā. Kopumā aptaujā savu viedokli pauda 6244 respondenti, no kuriem 4917 pauda neapmierinātību ar esošo praksi Latvijā un Eiropā pavasarī vienoti pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties savā laika joslā. Viedokli par laika maiņas ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm pauduši arī komersanti, nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes.

Aptaujas rezultāti uzrāda pietiekami atšķirīgus viedokļus par ieguvumiem un zaudējumiem dažādās cilvēku grupās un arī tautsaimniecības nozarēs. Kā galvenos laika maiņas trūkumus aptaujātie min dabiskā bioritma traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus – garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu.

Lauksaimniecībā darbība ir izteikti sezonāla un laikam, kuru var lietderīgi izmantot darba veikšanai ārpus telpām, ir būtiska nozīme. Vasaras sezonā, sevišķi karstā laikā, lauksaimnieki var sākt darbu agrāk, kad temperatūra ir relatīvi zemāka nekā dienas vidū. Savukārt putnkopībā un piena lopkopībā laika pāreja nedaudz negatīvi ietekmē produktivitāti, jo periodiska laika nobīde rada adaptācijas grūtības dzīvniekiem. Augkopībā ievērojamas izmaiņas nepastāv.

Enerģētikas sektorā, pārejot uz vasaras laiku, vērojama enerģijas ekonomija. Lai arī individuāli privātpersonas jūt, ka samazinās izdevumi par elektroenerģiju, valstiskā mērogā izdevumu samazināšanās ir nebūtiska.

Būvniecības nozarē vasaras laikam ir pozitīva ietekme – ņemot vērā salīdzinoši īso būvniecības sezonu Latvijā, pāreja uz vasaras laiku pozitīvi ietekmē darba ražīgumu un ļauj darbus organizēt divās maiņās. Vienlaikus komersanti norādījuši, ka, atceļot pāreju uz vasaras laiku, var sadārdzināties būvniecības izmaksas.

Komercdarbībā vasaras laika periodā vērojams neliels elektroenerģijas patēriņa ietaupījums. Atsevišķām nozarēm pāreja uz vasaras laiku sniedz pozitīvu devumu. Piemēram, tūrisma nozarē var tikt pagarināts laiks atsevišķu pakalpojumu sniegšanai, jo dienas gaišajā laikā vērojams cilvēku aktivitāšu pieaugums ārpus telpām. Vienlaikus šīs nozares komersanti norādījuši, ka svarīgi nodrošināt vienotu laika maiņu pēc iespējas lielākā skaitā valstu, jo pretējā gadījumā rodas sarežģījumi pārrobežu darījumos.

Veselības nozares pārstāvji norādījuši, ka papildu gaisma pēcpusdienās veicina gan psiholoģisko veselību (depresijas un citu slimību profilakse), gan fizisko veselību (D vitamīna sintēze; garākas gaišās vakara stundas paaugstina iespēju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā). Vienlaikus tiek norādīts, ka atsevišķiem cilvēkiem laika maiņa rada disbalansu fizioloģiskajā diennakts ritmā un var izraisīt miega traucējumus, kam savukārt ir ietekme uz uzmanību un modrību. Jūtīgāk laika maiņa ietekmē cilvēkus ar psihiskās veselības traucējumiem.

Transporta nozares komersanti viennozīmīgi norādījuši, ka svarīga ir harmonizēta pieeja laika maiņai ES teritorijā. Šobrīd skaidri vērojams administratīvais slogs tiem, kuri sadarbojas ar tādu valstu komersantiem, kurās nenotiek pāreja uz ziemas un vasaras laiku.

Lielākā daļa, proti, divas trešdaļas, aptaujas respondentu esošo kārtību neatbalsta un uzskata, ka Latvijai būtu jāpāriet uz vasaras laiku un tajā jāpaliek pastāvīgi.



Foto: no interneta resursiem

Pievieno komentāru

Komentāri 8

Tas pats Jānis

Tikai gudro ministru kabinetam ir vienalga un grozīsim pulksteņus kā parasti.

pirms 26 dienām, 2017.10.28 19:04

UNIKUMS

divas trešdaļas un es arī aptaujas respondentu esošo kārtību neatbalsta un uzskata, ka Latvijai būtu jāpāriet uz vasaras laiku un tajā jāpaliek pastāvīgi, -nu ko var grozīt?!! kādi ietaupījumi?!!! man par elektrību tāpat jāmaksā !!! KAD IERĒDŅI VIENREIZ ŠITO SAPRATĪS,KA GROZĪT NEVAJAG!JĀPALIEK PIE VIENA UN BASTA!!!!

pirms 26 dienām, 2017.10.28 20:23

Piekrītu

Tieši vasaras, jo tagad pl.16 ap Ziemassvētkiem būs melna nakts... Un ziemā gaisma tik un tā visu dienu jādedzina

pirms 25 dienām, 2017.10.29 08:37

Vasaras laiku pieprasām

Vasaras laiks ir vislabākais...diemžēl kā visu citu, kas skar iedzīvotājus, arī šo jautājumu NU NEVIENS NESKATĪS!!!

pirms 14 dienām, 2017.11.09 15:36

Švimpāzijs

Unikums ir tie idiņi kas par to tik afigenna pukst. Jums ko kaut kam vairāk par cepeškrāsni jāgroza ar roku laiks? Bet veiksmi palikt vecajā laika zonā un braucot uz lietuvu grozīt pulksteni

pirms 26 dienām, 2017.10.28 23:28

Optimists

Kad kaķis un suns sapratīs, ka pulkstenis pagriezts un celsies ar tad, kad es ceļos, tad būs OK

pirms 25 dienām, 2017.10.29 23:06

Bajāre

Latvijā kārtību, kādā notiek pāreja uz vasaras laiku, nosaka Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr.1010 ,un būtu pēdējais laiks tajā Ministru kabinetā sēdošajiem pieņemt novecojušā lēmuma vietā jaunu-atbilstošu iedzīvotāju vajadzībām un prasībām,par ko jau iepriekš nobalsojušas 2/3 aptaujāto. Nu nav vairs Latvijā ne to fabriku,ne rūpnīcu kā dēļ grozīja tos laikus. Laiks atsākt normālu dzīves ritmu bez pārgrozījumiem,un nebūs veselības problēmu un tauta būs apmierināta!

pirms 2 stundām, 2017.11.23 12:46

Latvijas ziņas